Klasiskās vērtības:
Bīdermeiera laiks un Latvija
16. novembrī plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece krājuma darbā Mg. hist. Anita Meinarte iedvesmos atskatīties uz bīdermeiera laikmetu starp 1815. gadu un 19. gadsimta 40. gadu beigām, kad augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājīgs mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm.
Bīdermeiers ir ne tikai mākslas stils, kas izpaudās lietišķajā mākslā, interjerā, glezniecībā un grafikā. Tās ir arī cilvēku attiecības, dzīves forma un pilsoniskās sabiedrības centieni, kas veidojās un krāšņi uzplauka vācu zemēs laika posmā starp 1815. gadu un 19. gadsimta 40. gadu beigām. Vēsturiski šis laiks saistās ar Vīnes kongresu, kura lēmumi pēc Napoleona sagrāves aizsāka monarhistiskās reakcijas periodu Eiropā un 1848.–1849. gada revolūciju Francijā, Vācijā un Austrijā.
Jēdziens bīdermeiers, radies 19. gadsimta vidū kā ironisks un kritiski domāts pseidonīms, lielā mērā kļuva par iemeslu, kāpēc ilgstoši bīdermeiera māksla tika uzskatīta par pilsonisko aprindu pieticīgo ideālu un dzīvesveida atspulgu. Ārsts Ādolfs Kusmauls (1822–1902) un jurists Ludvigs Eihrots (1827–1892), kuri pārstāvēja jauno, pārmaiņas alkstošo paaudzi, kas bija pieredzējusi tā dēvēto “tautu pavasari”, ar 1855.–1857. gadā publicētajiem dzejoļiem izsmēja vidusšķiras šķietami mierīgo dzīvesveidu .Viņu radītais izdomātais personāžs, šo dzejoļu autors, lauku skolotājs Veilands Gotlībs Bīdermaiers kļuva par simbolu t.s. provinciālajam vācu pilsonim.
Par mākslas terminu bīdermeiers kļuva 19. gadsimta pēdējā desmitgadē, kad to sāka lietot, lai aprakstītu mākslas un kultūras vēstures norises pirms 1848. gada revolūcijas, bet 1906. gadā Berlīnē sarīkotā mākslas izstāde “Jahrhundertausstellung 1775–1875” (“Gadsimta izstāde 1775–1875”) pievērsa uzmanību reālisma virzienam vācu glezniecībā, kas pakāpeniski kļuva pazīstams kā bīdermeiera reālisms.
Bīdermeiera laikmetā augstu tika vērtētas patriarhālās attiecības ģimenē un mājoklis, kas sniedza patvērumu pēc ikdienas rūpēm, palika slēgts visiem ārpasaules trokšņiem. Veidojot interjeru, izpaudās tieksme pēc mierīgas un sakārtotas dzīves, cilvēku te apņēma vienkārša lietu pasaule, apvīta ar vieglu sentimentālisma dvesmu. Siltie brūnie mēbeļu toņi, gaisīgie muslīna aizkari, ziedi, pie sienām simetriski izvietotie neliela izmēra portreti, miniatūras, akvareļa un grafikas iespiedtehnikā darinātās dzimtās zemes ainavas un pilsētu skati, modē ienākušie lētie siluetgriezumi – tas viss bīdermeiera mājoklī ienesa mājīguma un intimitātes noskaņas.
Latvijas piederība vācvalodīgai kultūrtelpai, virkne sociālo un kultūrvēsturisko aspektu noteica bīdermeiera ietekmi interjeru izveidē, lokālajā mēbeļu galdniecībā un tēlotājā mākslā 19. gadsimta pirmajā pusē.
Par ciklu “Klasiskās vērtības”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais lekciju cikls “Klasiskās vērtības” aizsākts 2012. gadā ar mērķi aktualizēt un popularizēt jautājumus par latviešu lietišķās mākslas un dizaina vērtībām no 21. gadsimta skatpunkta. Iepriekšējās sezonas lekciju ieraksti pieejami YouTube kanālā “Mākslas muzeji”.
Aicināts ikviens interesents!
