Lekcija:
No plaknes līdz telpai. Jānis Krievs un viņa laikabiedri
Lekciju sērijas turpinājumā izstādē "Jānis Krievs. Pagājusī nākotne", aicinām uz Mg. art. Irēnas Bužinskas priekšlasījumu "No plaknes līdz telpai. Jānis Krievs un viņa laikabiedri".
Padomju okupācijas 20. gadsimta 70. gadi nereti tiek dēvēti par stagnācijas periodu mākslas vēsturē, tomēr tas bija ļoti produktīvs posms Latvijas tēlotājas un dekoratīvās mākslas, kā arī dizaina attīstībā. To apliecina arī mākslinieka Jāņa Krieva (1942−2016) vērienīgā personālizstāde, parādot viņa nozīmīgo ieguldījumu interjera, dizaina un kinētiskajā mākslā. Tomēr daudziem mazāk zināms fakts, ka viņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1967. gadā un studiju gados bijis viens no tā sauktās "Franču grupas" dalībniekiem − līdzās Imantam Lancmanim, Ievai Šmitei (Lancmanei), Bruno Vasiļevskim, Maijai Tabakai un Jurim Pudānam.
Jāņa Krieva eksperimenti ar abstraktu glezniecības valodu atšķīrās no padomju mākslas prasībām, tāpēc šajā stilistikā radītās autora gleznas izstādes komisijas liedza publiski izstādīt. Neskatoties uz to, interesi par glezniecību Jānis Krievs saglabāja visu mūžu. Viņu īpaši piesaistīja vitrāža, kas ļāva radīt daudzveidīgu, abstraktu krāsu laukumu saspēli gan dabiskā, gan mākslīgā apgaismojumā, veidojot organisku pāreju no plaknes uz telpu un tādējādi kļūstot par interjera būtisku sastāvdaļu un akcentu.
Lekcija sniegs ieskatu Jāņa Krieva un viņa laikabiedru − Maijas Tabakas, Imanta Lancmaņa, Bruno Vasiļevska, Ievas Šmites (vēlāk Lancmanes), Jura Pudāna, kā arī vairāku citu autoru − daiļradē. 20. gadsimta 60.−70. gados, aiz sociālistiskā reālisma mākslas izkārtnes, tomēr tika radītas kompozīcijas abstrakcionisma, popārta, kinētiskās mākslas, sirreālisma un hiperreālisma ietekmē un stilistikā. Tieši formāliem izteiksmes līdzekļiem, īpaši krāsai, bija svarīga loma, lai radītu apjoma, dziļuma un telpiskuma efektu glezniecībā un citās jomās, ko demonstrē arī Jāņa Krieva radošā darbība.
Lektore Irēna Bužinska, Mg. art., mākslas zinātniece un kuratore. Strādājusi Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (1977−2022), publicējusi ap 300 rakstus par latviešu mākslas vēstures jautājumiem, pievērsusies dizaina un fotogrāfijas attīstības vēsturei.
Papildu informācija
- Norise notiek Lielajā izstāžu zālē (1. stāvs).
- Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.
- Informējam, ka DMDM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Vairāk par privātuma politiku.
Norises piekļūstamība
- Norise ir daļēji piekļūstama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Lai nokļūtu līdz norises vietai Lielajā zālē 1. stāvā, jāpārvar 6 pakāpieni.
- Norise paredzēta ar sēdvietām (ar muguras balstu).
- Norises laikā iespējams izmantot pārnēsājamos krēslus. Krēsli ir izmantojami arī kā atbalsts pārvietojoties. Tie atrodas muzeja 1. stāva vestibilā pie Informācijas punkta.
- Informācija par bezmaksas ieeju muzejā.
- Plašāka informācija par piekļūstamību muzejā.
Ja Jums jānodrošina īpašas piekļuves prasības vai ir jautājumi par muzeja piekļūstamību, lūdzam sazināties: +371 67 222 235, .
