Atgriešanās Latvijā: Romana Sutas lielformāta šķīvis “Kāzas”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs no Francijas saņēmis Latvijas mākslas un kultūras vēsturei nenovērtējamu dāvinājumu - Romana Sutas lielformāta šķīvi “Kāzas”.
Latvijas valsts Neatkarības atjaunošanas dienā – 4.maijā – svinot un atminoties tautas vēsturisko attīstības ceļu līdz brīvībai, muzejs aicina ikvienu apmeklētāju aplūkot ekspozīciju "Klasiskās vērtības", kura pavisam nesen papildināta ar krāšņo, dekoratīvo lielformāta šķīvi “Kāzas”, kas pēc mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) meta radīts leģendārajā porcelāna apgleznošanas darbnīcā “Baltars” (1924-1931). Mākslinieka daiļrade porcelāna apgleznošanas jomā pārsvarā saistāma ar latviskās identitātes atklāsmi – gan lauku ikdienā veicamo darbu attēlojumos, kas iegūst gandrīz sakrālu nozīmi, gan tautiskās svētku sižetu interpretācijās. ”Kāzu” sērijas šķīvji šķietami līdzīgi, tomēr katrs ievērojams ar savu īpašo izteiksmes veidu – atšķiras šķīvju apgleznojumu kompozīciju veidošanas paņēmieni, figūru izvietojums un to stilizācija, malu dekorējums un krāsu palete.
Ilgus gadus mākslas darbs rotājis izcilās Latvijas diplomātes un politiķes Ainas Nagobads-Ābols (1920–2021) dzīvokļa interjeru. 20. gs. 90. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas viņa bija viena no pirmajām Latvijas diplomātēm – strādājusi par vēstnieci Francijā, pārstāvējusi Latviju arī Spānijā un Portugālē.
Pēc diplomātes mantinieku novēlējuma, un pateicoties Latvijas vēstniecības Francijā starpniecībai, šis unikālais porcelāna mākslas darbs ir nonācis Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un rotā pastāvīgo ekspozīciju “Klasiskās vērtības”.
"Suta noteikti bija viens no sava laikmeta garšas veidotājiem, mākslas aktualitāšu apzinātājiem, mākslinieka atbildības lauka paplašinātājiem. Jaunu ceļu meklētājs glezniecībā un apdāvināts rakstītājs – viņš karoja par laikmetīgās mākslas izpratni Latvijas sabiedrībā, veidoja saites ar Eiropas mākslu centru intelektuālajiem strāvojumiem, īpaši jau tiem, kas valdīja visu mākslinieku tābrīža Mekā – Parīzē. Tieši viņš vispārliecinošāk aktualizēja lietišķās mākslas – modernā dizaina – statusu, līdz pirmajiem īstajiem latviešu mākslas starptautiskajiem panākumiem, virzot darbnīcas "Baltars" darbību," tā Laima Slava grāmatā “Romans Suta” par māķslinieka daiļradi.
20.gs. 30. gados Rūdolfs Pelše, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Keramikas meistardarbnīcas vadītājs, atzīmēja, ka darbnīcas “Baltars” apgleznotie porcelāna priekšmeti jau tobrīd bija retums. Pašreiz iespēja tos iegūt savā kolekcijā ir katra muzeja gandrīz neiespējamu vēlmju piepildījums, kas tagad realizējies, pateicoties dāsnajam dāvinājumam.