Izstādes teksti vieglajā valodā

“Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds (1891–1920)

Par Jāzepu Grosvaldu

Mākslinieks Jāzeps Grosvalds piedzima 1891. gadā.

Jāzepa Grosvalda tēvs bija turīgs un izglītots.

Jāzepa Grosvalda tēvs ilgu laiku vadīja Rīgas Latviešu biedrības namu.

Jāzeps Grosvalds varēja neuztraukties par naudu un iegūt labu izglītību.

Jāzepam Grosvaldam bija daudz talantu.

Jāzeps Grosvalds radīja mākslas darbus un žurnālus.

Viņš rakstīja vēstules un dienasgrāmatas.

Jāzeps Grosvalds mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Vēlāk Jāzeps Grosvalds dzīvoja un mācījās Minhenē un Parīzē.

Viņš daudz ceļoja.

Eiropas un Krievijas muzejos un izstāžu zālēs Jāzeps Grosvalds iepazina dažādu mākslinieku darbus.

Eiropā viņš iepazinās ar izciliem māksliniekiem.

Tā viņš uzzināja par pasaules mākslas norisēm.

Pamazām Jāzeps Grosvalds izveidoja pats savu mākslinieka stilu.

Pirmā pasaules kara laikā Jāzeps Grosvalds vairs nevarēja dzīvot Parīzē.

Tāpēc viņš pārvācās uz Rīgu.

Rīgā Jāzeps Grosvalds iepazina tuvāk latviešu māksliniekus.

Latviešu māksliniekiem bija labas tehniskās prasmes un zināšanas par mākslas vēsturi.

Jāzeps Grosvalds stāstīja latviešu māksliniekiem par jaunumiem mākslā citur Eiropā.

Viņš kopā ar latviešu māksliniekiem izveidoja pulciņu “Zaļā puķe”.

Jāzeps Grosvalds aizsāka klasisko modernismu Latvijas mākslā.

Rīgā vairāk Jāzeps Grosvalds izjuta sevi kā latvieti. 

Jāzeps Grosvalds radīja mākslas darbus par topošajai Latvijas valstij svarīgām tēmām.

Pirmā pasaules kara laikā daudzi latvieši bēga no kara.

Jāzeps Grosvalds ar ūdenskrāsām gleznoja latviešu bēgļus.

Jāzepu Grosvaldu iesauca Krievijas impērijas armijā.

Tad viņš mākslas darbos attēloja latviešu karavīrus.

Vēlāk Jāzeps Grosvalds nonāca Krievijas pilsētā Petrogradā (mūsdienās – Sanktpēterburga).

1917. gadā Krievijas impērijā notika revolūcija. 

Tās laikā mainījās valsts vara.

Jāzeps Grosvalds radīja mākslas darbus par revolūciju.

Vēlāk Jāzeps Grosvalds kā karavīrs nokļuva Rietumu frontē Francijā.

Tur viņš piedalījās armijas mācībās.

1918. gadā Jāzeps Grosvalds devās uz fronti Tuvajos Austrumos.

Tur viņš radīja daudz mākslas darbus par Austrumu kultūru.

Pēc tam Jāzeps Grosvalds atgriezās Eiropā.

Viņš turpināja radīt mākslas darbus un rakstīja grāmatu “Persijas ainas”.

Jāzeps Grosvalds bija Latvijas diplomāts Parīzē.

Jāzeps Grosvalds negaidīti nomira no spāņu gripas 1920. gadā.

Klasiskais modernisms Latvijas mākslā aizsākās 20. gadsimta sākumā.

Klasiskā modernisma periods ir ļoti nozīmīgs Latvijas mākslā.

Klasiskā modernisma mākslinieki eksperimentēja ar formu un krāsu.

Tādā veidā mākslinieki darbos pārveidoja reālo pasauli.

Par izstādi “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920.

Vairāk kā desmit gadus Jāzeps Grosvalds rakstīja dienasgrāmatas.

Dienasgrāmatās Jāzeps Grosvalds rakstīja par savu dzīvi.

Dienasgrāmatās var lasīt viņa pārdomas par sevi un pasauli.

Izstāde stāsta par Jāzepa Grosvalda aktīvo un piedzīvojumu pilno dzīvi.

Katra izstādes daļa parāda vienu posmu Jāzepa Grosvalda dzīvē vai radošajā darbībā.

Izstāde ir par:

• klasiskā modernisma ienākšanu latviešu mākslā;
• Jāzepa Grosvalda kļūšanu par mākslinieku;
• Jāzepa Grosvalda bezrūpīgo un radošo dzīvi Parīzē un citur Eiropā;
• Jāzepa Grosvalda kļūšanu par Latvijas aizstāvi;
• Jāzepa Grosvalda nozīmi Latvijas mākslā;
• Jāzepu Grosvaldu kā valstij svarīgu tēmu aizsācēju Latvijas mākslā.

Jāzepam Grosvaldam bija straujš un nemierīgs raksturs.

Viņam bieži mainījās garastāvoklis un viedoklis par notiekošo.

Parasti Jāzeps Grosvalds bija iedvesmas pilns un apmierināts ar dzīvi.

Tomēr viņš ātri varēja kļūt bēdīgs un domāt sliktu par sevi.

Jāzeps Grosvalds bieži mainīja savus mērķus.

Viņš bieži izmantoja vārdu “tagad”.

Izstādes nosaukums ietver tekstu: "Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai".

Tas ir teksts no Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas.

Izstādē ir vairāk nekā 450 Jāzepa Grosvalda mākslas darbi un arhīva materiāli.

Izstādē redzami video, audio materiāli un Jāzepa Grosvalda veidoto žurnālu kopijas.

Trešā daļa izstādes darbu ir no Vermlandes muzeja Zviedrijā.

Izstādes kuratore ir Ieva Kalnača.

Izstādes māksliniece ir Ieva Stūre.