Latvijas Muzeju biedrības GADA BALVA 2020:
Ieguldījums nacionālo vērtību saglabāšanā
Latvijas Muzeju biedrība par 2020. gada ieguldījumu nacionālo vērtību saglabāšanā atzinusi Mārtena de Fosa skolas (Marteen de Vos, 1532-1603) gleznas “Žēlsirdības alegorija” izpēti un restaurāciju.
Darbs tika eksponēts Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstādē “Baltijas ozoli”, un izstādes sagatavošanas procesā gleznai “Žēlsirdības alegorija” bija veikti daudzpusīgi pētījumi un sarežģīta restaurācija. Rezultātā – glezna ieguva jaunu atribūcīju un savu sākotnējo izskatu.
Glezna LNMM, toreiz Valsts mākslas muzeja, kolekcijā ir kopš 1920. gada. Sākotnēji tā tika uzskatīta par Fransa Florisa skolas darbu. 2017.gadā, pēc konsultācijām ar Nīderlandes mākslas vēstures institūta kolēģiem, mainīta gleznas atribūcija. RKD datu bāzē atrasta Hieronymus Wierix gravīra (datēta ap 1580), kas veidota pēc M.de Fosa kompozīcijas. Gravīras kompozīcija ir gleznas Žēlsirdības alegorija spoguļattēls. Izpildīšanas maniere, sižeta izvēle un gleznas ikonogrāfija norāda uz mākslinieku, kurš apguvis savu meistarību pie Flandrijas gleznotājiem. LNMM flāmu gleznu kolekcijā tā ir vienīgā alegorijas žanra glezna ar kristīgo tikumu
Gleznas restauratore-vecmeistare Nataļja Kurganova par restaurācijas procesu stāsta: “Pēc detalizētas gleznas izpētes var secināt, ka šis vairāk nekā 400 gadu senais mākslas darbs ir piedzīvojis vairākas restaurācijas. Spriežot pēc aizmugurē pielīmētā koka rāmja un atrastās Berlīnes zilās krāsas, gleznai 19. gadsimtā ir veikta apjomīga restaurācija, visdrīzāk tad arī tika pārgleznotas debesis, kuras, iespējams, likās pārāk drūmas. […] Sarežģītās restaurācijas rezultātā atvērās brīnišķīgi skaista 16. gadsimta glezniecība - koša, bagātīga ar gaismas un krāsas niansēm parādījās tādā izskatā, kādu bija iecerējis un radījis pats autors - ar dramatisku saturu un tam atbilstošu kompozicionālo un koloristisko risinājumu.
400 gadus vecā mākslas darba sarežģītā vairāku posmu izpēte un restaurācija tikai īstenota divu gadu laikā no 2017. gada oktobra līdz 2019. gada septembrim, ko veikusi vesela speciālistu darba grupa (gleznas restauratore-vecmeistare Natalja Kurganova, gleznas koka pamatnes restaurētājs Kaspars Burvis, atbribūcijas izpēte — Mākslas muzeja “RĪGAS BIRŽA” vadītāja un projekta “Baltijas ozoli” vadītāja Daiga Upeniece un LNMM ārzemju kolekcijas glabātāja Ksenija Rudzīte, pieaicinātie pētnieki: Dr.biol.LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Māris Zunda un Mg.sc.chem. restaurācijas ķīmiķe Indra Tuņa)