Māksla un Latvijas valsts. 1918-1940

Mākslas zinātnieces Gintas Gerhardes-Upenieces grāmata ir veltījums Latvijas Republikas mākslas dzīvei starpkaru periodā (1918-1940).

Monogrāfijas tēma ir aktuāla no Latvijas mākslas vēstures attīstības viedokļa, jo līdz šim mākslas un varas attiecības starpkaru periodā nav interpretētas mākslas dzīves jēdziena kontekstā.

Aplūkojot kopējo jau uzkrāto materiālu daudzumu, kuros apskatīts periods mākslas vēstures nozarē no Latvijas Republikas proklamēšanas brīža līdz valstiskās patstāvības zaudēšanai (1918–1940), veidojas pretruna: ir pietiekami daudz mākslas darbu, mākslinieku radošo veikumu interpretāciju, bet trūkst perioda analīzes no socioloģiskā skatupunkta. Daudzas mākslas dzīvi skarošas faktoloģiskās ziņas nav skatītas kopsakarībās ar valsts kultūrpolitikas kopējo situāciju.

Pētījums orientēts uz kultūras iestāžu veidošanās un darbības vērtējumu Latvijā 1918–1940 – institucionālo ģenēzi, mākslas radīšanas un patērēšanas sabiedrisko aspektu; paralēli aplūkota mākslinieku dalība valstij nozīmīgu kultūrpolitisku jautājumu risināšanā. Plašākā aspektā bija iespējams diferencēt politisko sistēmu ietekmi uz mākslas un kultūras procesiem, kā arī to atkarību no ekonomisko ciklu svārstībām. Mākslinieka, mākslas darba un tā patērētāja savstarpējās attiecības aplūkotas gan kā vietējās mākslas dzīves norises, gan Baltijas un citu Eiropas valstu kultūrpolitikas kontekstā.

Pamattekstu veido divas nodaļas (“Mākslas dzīve demokrātiskajā Latvijā (1918–1934)” un “Mākslas dzīve autoritārisma posmā (1934–1940)”). Pētījuma izklāsts veidots hronoloģiskā secībā, abās pamatnodaļās analizētie fakti interpretēti, salīdzinot un pretstatot mākslas dzīves attīstības iespējas atšķirīgos valstiskās iekārtas modeļos. Monogrāfija balstās vairāku Latvijas un ārvalstu muzeju un arhīvu materiālos. Izdevums bagātīgi ilustrēts ar vēsturiskām fotogrāfijām, dokumentiem, mākslas darbu reprodukcijām u.tml. Monogrāfiju papildina teksta kopsavilkumi franču valodā. Pētījums noderīgs kā publikācija plašākai sabiedrībai, kā arī nozīmīgs papildu avots kultūras vēstures mācību programmās. Pētījuma tālāka aprobācija norit starptautiskās konferencēs un semināros, ko jau papildinās jaunas publikācijas.

Monogrāfijas tapšanā iesaistītās organizācijas: izdevniecība „Neputns”, LNMM (autore un kolekciju glabātāji), LR Ārlietu ministrijas politiskais arhīvs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Latvijas Mākslas akadēmija, Lietuvas Mākslas vēstures institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Monogrāfija no jauna pētnieciska skatupunkta aplūko un vērtē LNMM uzkrātās mākslas vēstures liecības; tā ir ne tikai vēsturisks atskats par valsts kultūrpolitiku, bet arī aktuāls izdevums – socioloģiskās mākslas vēstures kā disciplīnas attīstībā Latvijā. Grāmata ir noderīgs informatīvs avots mūsdienu kultūrpolitikas un mākslas dzīves veidotājiem.

Izdevums saņēmis LR Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Francijas institūta finansiālu atbalstu.

Sastādītāja un teksta autore: Ginta Gerharde-Upeniece
Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Neputns
2016