Saistībā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā Mākslas muzeja Kupola zālē skatāms mākslinieces Diānas Dimzas-Dimmes darbs
Vēsture ir tas, kas notiek šobrīd. Tas attiecas ne tikai uz lieliem pasaules notikumiem, bet arī uz katru no mums, jo mēs visi nesam sevī vēsturisko atmiņu. Mūsu sejas ir mozaīkas, kas saliktas no to cilvēku seju vaibstiem, kas dzīvoja pirms mums. Iespējams, arī dvēsele sastāv no mūsu senču dvēseļu fragmentiem, un, neapšaubāmi, mūsu mājas ir kas vairāk par priekšmetu summu, jo glabā sevī visu cilvēku atmiņas, kas šajā vietā dzīvoja.
Tomēr, lai ieraudzītu vēsturi sevī, mums neiztikt bez rakstnieku un mākslinieku palīdzības, kuri spēj asāk sajust un koncentrēti transformēt savus pārdzīvojumus mākslas darbā.
Māksliniece un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pedagoģe Diāna Dimza-Dimme savā daiļradē kā atskaites punktu bieži izmanto pašas ģimenes vēsturi, bet, runājot par sevi, Diāna vienmēr sasniedz universālu līmeni – tajā mākslinieka stāsts pārvēršas par spoguli, kurā katrs var saskatīt daļiņu no sevis.
Māja ir viens no centrālajiem tēliem Diānas darbos un ir saistīta ne tikai ar ģimenes pavarda vietu, bet ar katru indivīdu, kurš kā atsevišķa māja nes sevī unikālu pasauli.
Audekls, akrils. Autores īpašums. Foto: Kristaps Kalns
Darbs “Dvēseļu mājas” tika eksponēts izstādē “Mājvieta” Žaņa Lipkes memoriālā 2020. gadā. Toreiz māksliniece runāja par mājvietas fenomenu ne tikai Otrā pasaules kara traģēdijas kontekstā, kad bedre un paslēptuve varēja kļūt par mājām, bet arī mēģināja intuitīvi norādīt uz tām izmaiņām, kādas piedzīvoja “mājas” jēdziens Covid-19 pandēmijas laikā.
Šobrīd Diānas darbiem parādījies jauns konteksts – karš Ukrainā. Mākslinieces mamma, mazā Mirjama, kuru nacistu laikos slēpuši zvejnieki Mangaļsalā, tagad, šķiet, skatās uz mums no neskaitāmiem bunkuriem daudzās Ukrainas pilsētās. Mājas atkal no cietokšņa un pavarda vietas pārvēršas par kapsētas pieminekļiem. Baisi pravietiski skan vārdi, ko māksliniece uzrakstījusi izstādes ievadtekstā, atgādinot par vēl vienu tāltālu, tāpēc parasti ignorētu skatpunktu: "Mājvieta var izrādīties gaistoša mums visiem.”
Teksts: Eduards Dorofejevs, mākslas zinātnieks, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kurators
