Kentaurs. Jānis Pauļuks / LNMM kolekcija
Ekspozīciju veidojošais kodols ir četri Jāņa Pauļuka (1906–1984) gleznotie lielformāta audekli – “Zvejnieku ģimene” (1944–1945), “Fabrika “Provodņik” Rīgā. 1905. gads” (1944–1945), “Uz liellaivām” (1944–1949) un “Gara verdzība” (1942–1954).
Tikai vienu darbu no četrinieka – “Fabrika “Provodņik” Rīgā. 1905. gads” – pēc eksponēšanas tēlotājas mākslas izstādē 1977. gadā iepirka muzeja kolekcijai – vairāk nekā trīsdesmit gadus pēc tās uzgleznošanas. Parādīta vēl pāris kopizstādēs un mākslinieka piemiņas izstādēs, glezna iegūlās muzeja krātuvē. Kolekcijā vienuviet četrinieks nonāca 1985. gadā kā mākslinieka atraitnes Ņinas Robiņas dāvinājums. “Gara verdzība” kolekcijas telpas uz brīdi pameta vien 2010. gadā Elitas Ansones veidotajā izstādē “Zelta darbi”. Savukārt “Zvejnieku ģimene” un “Uz liellaivām” publiski tiek eksponēti pirmoreiz.
20. gadsimta 40. gadi ir intensīvs mākslinieka Jāņa Pauļuka radošā rokraksta veidošanās laiks. Elegantais Zemes ierīcības departamenta Mērniecības daļas kartogrāfs un kaligrāfs 32 gadu vecumā, radikāli mainot veiksmīgo nodarbošanos un arī dzīvesstilu, iestājās Mākslas akadēmijā kā brīvklausītājs (1938–1941) un savu turpmāko dzīvi pilnībā veltīja tikai mākslai. 1944. gadā viņš pieteicās studijām Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, bet 1945. gadā pats paziņoja, ka studijas ir beidzis. Ar 1945. gadu sākās vairākkārtējās uzņemšanas un izslēgšanas no Mākslinieku savienības, Jāņa Pauļuka domu un profesionālās darbības nemitīgā konfrontēšana ar socreālismu un pāraudzināšanas kampaņas, kas beidzas tikai ar 1968. gadu, kad Mākslinieku savienības vadību uzņēmās Edgars Iltners.
Paralēli norit pasaules mākslas vecmeistaru studiju un gleznošanas tehnikas izpētes laiks – krāsās dramatisks, tumšs, ar biezu faktūru – kā darba tapšanas vēstures liecinieks. Rubensa glezniecības vēriens un barokālās pārmērības nav paslīdējušas garām arī Pauļukam, kas īpaši redzamas sākuma gadu darbu figurāli sablīvētajās kompozīcijās un krāsas lietojumā. Mērniecības departamentā izkoptās zīmētāja un kaligrāfa iemaņas, iespējams, izpaužas vēlāko gadu darbos, kad glezniecība kļūst caurspīdīgāka un reizē ekspresīvāka.
1940. gadi mākslinieka personīgajā dzīvē ienes izšķirīgus notikumus: viņa līdz šim rāmajā ikdienā un mākslā ienāk akadēmijas brīnumbērns – piecpadsmitgadīgā Felicita Jānke – izcila zīmētāja, arī uzņemta Mākslas akadēmijā kā brīvklausītāja. 1942. gadā piedzimst un pēc pāris dienām mirst abu dēliņš Olivers, 1943. gadā reģistrēta Jāņa un Felicitas laulība.
Felicita ir kā barokāla ideālbūtne, Jāņa Pauļuka jūtu un krāsu pārmērības tēls. Abu kopdzīve ir nemierīga un īsa, tomēr mākslinieka audeklos Felicita ir radošā darba pamatimpulss. Prieks un postošu emociju izvirdumi, augstākā iespējamā laime un nošķirtība iedomātā pasaulē, izmisums un izaicinoša pārliecība par savu spēku – es pats izstaroju sauli! Cilvēcisks maigums un nevaldāma enerģija jūtama vienīgajā galvenajā izpausmē – Jāņa Pauļuka gleznās.
Teksts: Ilze Putniņa
Par izstāžu ciklu "Paaudze"
Ikviena paaudze pieder kādam laikmetam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu cikls “Paaudze” aizsākās 2016. gadā, fokusējoties uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Cikla programma tiek realizēta LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un no 2021. gada arī 2. stāva labā spārna ekspozīciju telpās. Līdz 2021. gadam notikušas izstādes tādām ievērojamām Latvijas mākslas personībām kā Boriss Bērziņš, Felicita Pauļuka, Daina Riņķe, Henrijs Klēbahs, Līvija Endzelīna, Hilda Vīka, Gunārs Krollis, Džemma Skulme, Romualds Geikins. 2021.–2022. gadā notiks izstādes Jānim Pauļukam, Mārai Kažociņai, Jānim Karlovam un Intai Celmiņai. Turpmākajos gados sagatavošanā ir izstādes Birutai Baumanei, Leai Davidovai-Medenei, Rolandam Kaņepam, Leo Jānim Briedītim, Gunāram Cīlītim, Guntim Strupulim, Rūsiņam Rozītem.
Teksts: Elita Ansone
