“Neputna” sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par darbnīcu “Baltars”
Sērijā “Latvijas mākslas klasika” grāmata par porcelāna apgleznošanas darbnīcu “Baltars”. Mākslas vēsturē tā pazīstama kā darbnīca, kurā laikposmā no 1925. līdz 1928. gadam tika radīti izcili mākslas darbi, un to nozīme vispārējā Eiropas mākslas kopsakarā ir acīmredzama un laika gaitā nav zudusi. Grāmatas autore ir mākslas zinātniece Ludmila Neimiševa. Sērijas māksliniece – Anta Pence.

Darbnīcas izveidotāji un tās vadošie mākslinieki bija Aleksandra Beļcova, Romans Suta, Sigismunds Vidbergs. Kompozīcijas veidojuši arī Erasts Šveics, Lūcija Kuršinska un citi mākslinieki. Savukārt mākslinieku izstrādātos apgleznojumu metus materiālā realizēja meistars Dmitrijs Abrosimovs. “Baltara” izstrādājumus var pazīt pēc darbnīcas zīmes (melns, brūns, sarkans vai zaļš trīsstūris ar uzrakstu pa perimetru “BALTARS RĪGA”).

 

“1925. gada 1. februārī tika oficiāli reģistrēta Mākslinieciskās rūpniecības un mākslas popularizēšanas sabiedrība “Baltars” (no latīņu ars Baltica – Baltijas māksla), par tās vadītāju kļuva Sigismunds Vidbergs. Ar šo nosaukumu autori uzsvēra savu radošo ideju sasaisti ar konkrētu vietu un tautu, ar šajā zemē gadsimtiem saglabātām tradīcijām un skaistuma izpratni,” stāsta Ludmila Neimiševa. 

 

Panākumus un atzinību “Baltars” guva jau tajā pašā 1925. gadā slavenajā Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē Parīzē, kur kategorijā “Keramikas māksla un keramikas rūpniecība” zelta medaļas apbalvojumu saņēma Sigismunds Vidbergs un darbnīca “Baltars” (Dmitrija Abrosimova tehniskais izpildījums), bronzas medaļu – Romans Suta. 1925. gadā Lāčplēša ielas 23. namā, kurā jau atradās darbnīca, tika atvērts arī salons “Baltars”, ko greznoja pirmais nacionāli konstruktīvā stilā veidotais interjers.

 

Laikposms no 1925. līdz 1927. gadam kļuva par ražīgāko “Baltara” pastāvēšanas īsajā vēsturē – divos gados mākslinieki apgleznoja vairāk nekā 300 priekšmetu. Tomēr, saskatoties ar materiālām grūtībām, 1928. gadā darbnīca oficiāli pārstāja eksistēt.

 

Vērtējot “Baltara” darbību šodienas acīm, Ludmila Neimiševa norāda: “Mākslas porcelāns izraisa neapšaubāmu interesi gan kā brīnišķīgs gleznotāju un grafiķu jaunrades piemērs dekoratīvās mākslas jomā, gan kā veiksmīga pieredze aktuālo tendenču – klasiskā modernisma un Art Déco stilistikas izmantošanā, atspoguļojot savu laikmetu un tā estētiskos ideālus. (..) Darbnīcas “Baltars” mantojums ir neatņemama Latvijas kultūras kanona sastāvdaļa, un tas mūsdienās uztverams kā latviešu klasiskā modernisma ieguldījums pasaules 20. gadsimta mākslas vēsturē.”

 
Saistītie jaunumi
news-image
“Neputna” sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rihardu Zariņu
Izdevniecības “Neputns” Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju Rihardu Zariņu (1869–1939). Grāmatas autore ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāte, pētniece Kristīne Ducmane. Sērijas māksliniece – Anta Pence.
news-image
“Neputnā” klajā nāk “Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”
Izdevumā “Kurzemes albums” publicēta unikāla 18. gs. beigu – 19. gs. pirmās puses attēlu kolekcija, kas reiz piederējusi Kurzemē mitušajai Groškes – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Attēli papildināti ar komentāriem, kuros identificēti darbu autori, mākslinieciskās īpatnības. Savukārt izdevuma tekstu daļā vairāku autoru raksti gan par Groškes – Kleinu dzimtu, gan 18. gs. beigu, 19. gs. ikdienu Baltijas teritorijā, akcentējot sieviešu – albuma attēlu autoru – dzīves telpu.
news-image
Izdevniecība “Neputns” izdod piekto grāmatu detektīvstāstu sērijā bērniem “Mākslas detektīvi”
Bērnu detektīvstāstu sērijas “Mākslas detektīvi” piektās grāmatas piedzīvojumi norisinās sniegotas ziemas un pirmssvētku noskaņās. Noslēpumainais mākslinieks šoreiz Voldemārs Irbe, tautā dēvēts par baskāji Irbīti. Sērijas autore ir Luīze Pastore, māksliniece – Elīna Brasliņa.
news-image
Izdevniecībā “Neputns” klajā nāk māksliniekam Kārlim Hūnam veltīta grāmata
Kārļa Hūna 185. jubilejas gadā klajā nāk mākslas zinātnieces Edvardas Šmites grāmata par mākslinieku. Kārļa Hūna (1831–1877) daiļrade pieder Latvijas, Krievijas un Eiropas 19. gadsimta otrās puses mākslai, viņa darbi mūsdienās atrodas kolekcijās visā pasaulē – Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā, Tretjakova galerijā Maskavā, Taškentas, Kauņas, Tallinas, Rīgas muzejos u. c. Izdevumā apkopotais materiāls ir līdz šim plašākais.
news-image
Klajā nāk “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” atkārtots un papildināts izdevums
Plašajā pētījumā mākslas zinātniece Dace Lamberga aplūko vienu no spožākajiem Latvijas mākslas vēstures posmiem. Atkārtotajā izdevumā papildinājumi galvenokārt ir attēlu klāstā – jauni Aleksandra Drēviņa, Gustava Kluča, Ugas Skulmes, Valdemāra Tones un Konrāda Ubāna darbi.
news-image
Izdots izstādes “Piranēzi. Romas antikvitātes” katalogs
Latvijas Nacionālā Mākslas muzejs laidis klajā mākslas zinātnieces Valentīnas Opolās sastādīto izstādes katalogu „Piranēzi. Romas antikvitātes” un tā tulkojumu angļu valodā.