Purvīša balva turpināsies nākamos desmit gadus
2016. gada 29. jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Janis Zuzāns un SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” valdes locekle Daiga Rudzāte parakstīja nodomu protokolu, liekot pamatu Purvīša balvas tradīcijas turpināšanai uz nākamajiem desmit gadiem.

Purvīša balva ir augstākais un prestižākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā, ko katru otro gadu piešķir vienam starptautiskās žūrijas un neatkarīgo ekspertu komandas izvēlētam māksliniekam.

 

Purvīša balva tika iedibināta 2008. gadā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus Latvijas vizuālajā mākslā. Balvas apjoms ir 28 500 EUR, un tas ir līdz šim lielākais apbalvojums Baltijā attiecīgajā nozarē. 2017. gada februārī tiks pasniegta jau piektā Purvīša balva, kas nozīmē, ka būs apritējusi balvas pirmā desmitgade.

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce atminas: “Tad, kad mēs sākām šo procesu, mēs apzinājāmies to, ka ir vajadzīga balva vizuālajā mākslā. Jo bija beigusi pastāvēt Latvijas Mākslinieku savienības balva, un tēlotāja māksla bija palikusi bez sava izvērtējuma un virsotņu izcelšanas. Tika radīta jauna balva, kas ir lielisks piemērs valsts un privātās partnerības sadarbībai.”

 

Māra Lāce uzsver, ka Purvīša balva dod aktuālo norišu atspoguļojumu. “Divu gadu garumā darbojas ekspertu grupa, kas apmeklē, skata, vērtē, strīdas un vienojas. Pēc tam, protams, ir žūrija, kas turpina iesākto analīzi. Manā redzējumā šī balva izvērtēšanas procesā ir maksimāli demokrātiska un objektīva. Iepriekšējā periodā ir apliecinājies balvas ļoti augstais prestižs, jo papildus naudas prēmijai tiek radīta arī intriga. Balva tiek pasniegta vienam cilvēkam, vienam autoram, un es domāju, tas ir tas, kas šim apbalvojumam piešķir īpašu pievienoto vērtību,” pauž savu viedokli Māra Lāce.

 

Muzeja patrons Jānis Zuzāns atzīst: “2008. gadā mēs nospraudām mērķi – piecas balvas, lai iedibinātu labu tradīciju, jo, manuprāt, katrai balvai ir nepieciešama pēctecība. Tai ir jābūt paredzamai un prognozējamai, tajā pašā laikā saglabājot nezināmo – kurš tad būs tas uzvarētājs. Šogad mums ir krietni vieglāk runāt, jo mēs jau zinām procesu, bet, nenoliedzami, tikpat svarīga ir arī vēstures dokumentēšana, jo, atverot jebkuru Purvīša balvas katalogu, var redzēt, kādi bija nozīmīgākie notikumi šo desmit gadu laikā.”

 

Projekta direktore Daiga Rudzāte: “Skaidrs ir tas, ka pirms desmit gadiem piedzima kaut kas liels, un kaut kas liels var dzimt tikai tādā brīdi, kad tam ir labvēlīgi apstākļi un tam ir lemts būt. Jāatzīst, ka arī 10 gadus atpakaļ Purvīša balva, kas aizvien ir nozīmīgākais apbalvojums vizuālajā mākslā Baltijā, sākotnēji šķita kaut kas utopisks un neiespējams. Šī balva ir pierādījums tam, ka dažreiz piepildās visdažādākās vīzijas un visnereālākās lietas. Ja nebūtu Purvīša balvas, noteikti pagājusī desmitgade būtu bijusi pavisam citādāka, jo, kaut arī pastarpināti, balva ir spējusi aktivizēt Latvijas laikmetīgās mākslas procesus, ieinteresēt cilvēkus un likt diskutēt. Latvijas sabiedrībā vedināt cilvēkus uz diskusiju nemaz nav tik vienkārši, un tas nenotiek bieži. Purvīša balvas žūrija strādājusi objektīvi, ja tādu terminu kā “objektīvi” vispār var izmantot mākslas un tās procesu vērtēšanā. Apliecinājums tam ir gana krāšņs un spilgts, jo visi četri Purvīša balvas uzvarētāji tikuši virzīti tālāk un reprezentējuši Latvijas mākslu Venēcijas mākslas biennālē, tostarp arī pēdējais Purvīša balvas ieguvējs Miķelis Fišers, kurš nākamgad startēs ar savu izstādi.”

 

“Runājot par nākotnes plāniem, mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka būtisks solis ir piesaistīt ārvalstu mākslas profesionāļu uzmanību Latvijas mākslai, un lēnām, caur starptautisku žūriju mēs esam uz to virzījušies. Kopumā es gribu izteikt cerību, ka 2017. gada februārī, svinot Purvīša balvas desmitgadi, Rīgu apciemos virkne ļoti zīmīgu un kolorītu parādību,” atklāj Daiga Rudzāte.

 

 

PURVĪŠA  BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

 

 

PROJEKTU ATBALSTA: