Rīgas Biennāles fonds nodod dāvinājumā LNMM divas Valda Celma lielizmēra kinētiskās skulptūras
Tiecoties veicināt Latvijas laikmetīgās mākslas pieejamību plašākai sabiedrībai, Rīgas Biennāles fonds dāvina Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) divus 2. Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) laikā tapušus Valda Celma darbus – lieformāta kinētiskās skulptūras “Pozitrons” un “Dzīvības ritmi”, par kurām mākslinieks šogad tika nominēts Purvīša balvai.

Valdis Celms ir Latvijas kinētiskās mākslas pionieris, kura radošie meklējumi saistīti ar formas, kustības un telpas organizāciju. Daudzi viņa darbi eksistē tikai skiču formā, un arī 20. gadsimta 70. gados iecerētās kinētiskās skulptūras “Pozitrons” un “Dzīvības ritmi” pirmoreiz īstenotas RIBOCA2 ietvaros. 

 

“Šis notikums ir īpašs ne tikai tāpēc, ka dāvinājums bagātinās LNMM krājumu ar izcila latviešu mākslinieka darbiem, bet arī tādēļ, ka parasti biennālēm radītie darbi paliek pašu mākslinieku īpašumā. Valda Celma radītās laikmetīgās mākslas vērtības, kas tapušas RIBOCA2 ietvaros, paliks vietējiem un ārvalstu mākslas mīļotājiem Latvijā,” stāsta Rīgas Biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska.

 

“Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir gandarīts par šo dāvinājumu, kas būtiski papildina mākslinieka Valda Celma darbu kolekciju muzeja krājumā. V.Celma sniegums kinētiskās mākslas jomā ir atzīstams un augstu vērtējams, tādēļ jo īpašs ir prieks par tik veiksmīgu šodienīgo risinājumu vērienīgo objektu izveidē un eksponēšanā. Dāvinājums apliecina mūsu kopīgo izpratni par vērtībām, to apzināšanu un saglabāšanu,” pauž LNMM direktore Māra Lāce. 

 

“Pozitrons” ir lielformāta kinētiskā skulptūra, kuru Valdis Celms veidojis 1976. gadā elektronikas rūpnīcas Pozitron priekšpagalmam Ivanorankivskā, Rietumukrainā. Bija iecerēts, ka tā piedalīsies rūpnīcas ikdienas dzīvē ceļot darba sparu, tomēr sākotnējā iecere netika īstenota. Vienlaikus “Pozitrona” dizaina ideja kļuva par ikonisku atskaites punktu Baltijas kinētiskajā mākslā 1970. gados, un nelieli šī objekta modeļi un fotokolāžas regulāri parādījušies Valda Celma darbos. Skulptūras metāla konstrukcija ir veidota no divām sfērām, kuru centrā paslēpts motors izraisa lēnu rotāciju. Mainīga gaismas programma izgaismo darbu dinamiskos krāsu ornamentos secībā, kas sākotnēji tika radīta, lai signalizētu par strādnieku darba ritmu rūpnīcā: darbdienas, svētdienas, īpašie svētki, gadskārtējās svinības.

 

Savukārt “Dzīvības ritmi” ir lielformāta kinētiskā sienas skulptūra, kuras iespaidīgajā karkasā atrodas caurspīdīgu lenšu slāņi. To svītrojums pārklājas, radot vizuālas interferences rakstu, kāds rodas, krustojoties paralēlu līniju laukumiem. Savienojot optiskās un kinētiskās mākslas aspektus, viena no lentēm atrodas nemitīgā lēnā rotācijā, darba divdimensiju plaknē radot mainīgu ģeometrisku baletu. 

 

“Savos kinētiskajos darbos es sekoju vienam principam: vispirms man jārada vizuāli uztverama forma, struktūra. Pēc tam man tā jāinterpretē ar noteikta procesa palīdzību, tas ir, ar kādu kustību vai kustību kopumu, kas radies no gaismas, krāsas un formas mijiedarbības, kas sakārtota noteiktā kārtībā un harmonijā. Kinētisks objekts ir līdzīgs dabas radītajam – augošam kokam. Dažādas laika un telpas situācijas mums atklāj augoša koka mainīgo attēlu; dienā tam ir dimensijas, bet vakarā – siluets. Tā ēnas var būt statiskas vai neticami mobilas. Mainoties gadalaikiem, koks izskatās citādāks, bet vienmēr paliek koks. Metafora par kinētisko objektu kā koku ilustrē mana darba pamatideju,” stāsta Valdis Celms. 

 

Abas skulptūras turpmāk atradīsies LNMM krājumā un līdz 8. augustam ir apskatāmas Purvīša balvas izstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1).

 

 

Par RIBOCA

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) ir liela mēroga mākslas notikums, kas kopš 2018. gada reizi divos gados pulcē Rīgā māksliniekus no Baltijas reģiona un visas pasaules. Katram biennāles laidienam ir cits galvenais kurators, kurš/kura/kuri strādā ciešā sadarbībā ar 50–100 māksliniekiem. RIBOCA pārveido pilsētu par dažādu notikumu epicentru, kur var risināt būtiskus jautājumus, dalīties idejās un eksperimentēt ar mākslinieciskām formām, pievēršot Rīgai nacionālu un starptautiska mēroga uzmanību. Biennāle tapusi kā kritiska platforma mākslinieciskiem eksperimentiem un zināšanām, kā arī sadarbības veicināšanai atsevišķu indivīdu, vietējo un reģionālo mākslas institūciju starpā. Tā ir kā vidutājs sociālo, politisko un ekonomisko jautājumu skatīšanai caur mākslas prizmu. Vairāk – www.rigabiennial.com.

Saistītās izstādes