Audio stāsti “Simbolisms”: Dvēsele
Izstādi Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā veido trīs galvenie tematiskie bloki – “Mīti un leģendas”, “Dvēsele” un “Daba” –, paužot mākslinieku interesi par romantiskiem stāstiem, cilvēku iekšējo pasauli un dabas noslēpumainību.

Dieva pamestas pasaules izjūta jeb fin de siècle, kas bija raksturīga 19. un 20. gadsimta mijai, veicināja simbolisma un citu mākslas virzienu rašanos. Šai posmā Baltijas valstu mākslā kā sava veida basso continuo bija klātesošs depresīvu noskaņu tēlojums, ietverot slimības glorifikāciju un Artura Rembo garam radniecīgu uzbrūkošu neprātu, kas tika uzskatīts par jūtīguma augstāko pakāpi. Šīs tēmas ik pa brīdim uzplaukst perioda nozīmīgākajos darbos.

 

Šāds nemiers ir sajūtams portretos, piemēram, Nikolaja Trīka gleznotajā drauga Konrāda Megi portretā. Darba fonā pie sienas redzamā glezna šajā slimīgajā vidē ievieš blāvi zilu toni, liekot nojaust, ka ciešanas tomēr sadzīvo pastāvīgās dinamiskās attiecībās ar cerību. Konrāds Megi radījis arī savādu gleznu “Sievietes portrets”, attēlojot divas ļoti atšķirīgas sieviešu figūras, kuras alegoriski atspoguļo laikmetu, kas balansē starp skumjām un eiforiju.

 

1911. gadā Adoms Varns uzgleznoja līdzīgu darbu “Dubultportrets. Pesimists un optimists”, atainojot abus minētos plecu pie pleca. Arī daži Jaņa Rozentāla un Pētera Krastiņa portreti atklāj dekoratīvu elementu, kas kontrastē ar modeļu noslēpumaino izteiksmi un žestiem. Vēl vairāk, Rozentāls un Boļeslavs Buiko dažreiz attēlo sakumpušas vai dīvaini sēdošas figūras, kuru slimīgumu akcentē atklātais kailums.

 

Sociālie un politiskie nemieri 20. gadsimta sākumā, kas visskaidrāk izpaudās 1905. gada revolūcijā, aktualizēja vairākus jautājumus. Ferdinands Ruščics gleznā “Pagātne” rāda skarbu, sastingušu ēku, kas, šķiet, atstāj tālas pagātnes lietas klusuma un nekustīguma valstībā. Mikalojum Konstantinam Čurļonim pagātne pārvēršas par milzīgu klinti, kas atgādina primitīvu, biedējošu vai komisku masku. Antana Žmuidzinaviča “Bēdas” vai Pēta Arena “Pie slimnieka gultas” spēcīgi atklāj straujo vēsturisko pārmaiņu laikmeta radītās ciešanas; šai periodā radās arī psihoanalīze un interese par dvēseles mokām. Oskara Kallisa nelielie, krāsainie darbi pauž patiesas, neprātam tuvas eksaltācijas izjūtu, reizēm izvēršoties nomācošos scenārijos, kas nešaubīgi izteic bailes no tolaik Eiropā trakojošā kara.

 

Audio ieskats izstādes tematiskajā blokā "Dvēsele"

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Audio stāsti tapuši pateicoties VKKF atbalstam Covid-19 ietekmes mazināšanai realizētās mērķprogrammas “Kultūras piedāvājums digitālajā vidē“ ietvaros.

Saistītie jaunumi
Saistītās izstādes