2018. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Kristaps Epners, Anda Lāce un tekstu grupa “Orbīta”
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi trīs autorus:

KRISTAPU EPNERU par darbu “Forget Me Not” Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).

Nominācijas pamatojums: “Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalža Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem,” ekspertu izvēli pamato Mūkusalas Mākslas salona vadītāja, mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

 

TEKSTU GRUPU “ORBĪTA” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi “No kā rodas dzeja?” peldošajā mākslas galerijā “Noass” (16.05.–14.07.2018.).

Nominācijas pamatojums: “Izstādē “No kā rodas dzeja?” viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs – tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai – labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu,” skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

 

ANDU LĀCI par performanci “Daudz laimes” Rīgas Performances festivāla “Starptelpa” ietvaros (15.06.2018.).

Nominācijas pamatojums: “Prieks, ka māksliniece turpina attīstīt sev raksturīgo smalki daudznozīmīgo un nebūt ne vienkāršo ķermeņa un telpas valodu. “Daudz laimes” ir izcils piemērs tam, kā caur mākslu iespējams pietuvoties jēgpilnajam – nekāda patosa, uzbāzīgu vēstījumu vai pseidofilozofisku klišeju. Anda Lāce dzīves trausluma skaistumu izdzīvojusi caur emocionāli jaudīgu simbolismu. Viņas performances lakoniskais eksistenciālisms ir nospriegots līdz tai pakāpei, kurā mākslinieciskā realitāte šķiet patiesāka par dzīvi,” stāsta mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.

 

“Andas Lāces performance “Daudz laimes” ir vēl viens mēģinājums panākt izlīgumu ar vainas apziņu, kas pulsē attiecībās starp labu gaumi un padomju vidusšķiras vēsturi kā personīgo mantojumu. Viņai tas ir izdevies bez ciniskas augstprātības vai hipsterīgas asprātības. Tiešā un pārnestā nozīmē balansējot starp nostaļģiju un šodienas pragmatismu, viņa pārkausē “less is more” principu mokoši garas ilgstamības performancē,” papildina kurators Kaspars Vanags.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

  • Ievas Epneres videodarbu “Zaļā skola” izstādes “Pārnēsājamās ainavas” ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (28.04.–17.06.2018.);
  • Katrīnas Neiburgas darbu “Mazsālītie garie gurķi”, Andra Eglīša un Katrīnas Neiburgas kopdarbu “Ligzda” Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);
  • Mētras Saberovas darbu “Putty” izstādes “Glandula Mammae” ietvaros Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (30.05.–02.09.2018.);
  • Pauļa Liepas darbu sēriju Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.) un viņa personālizstādi “Kas ir šis laiks?” galerijā “Māksla XO” (30.05.–26.06.2018.);
  • Ērika Apaļā gleznu sēriju “Diaries from Earth” Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);
  • GolfClayderman” personālizstādi “Mīlas viesulis Golfa klubā / Sturm der Liebe im Golfplatz” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā (15.06.–29.07.2018.);
  • Ausmas Auziņas personālizstādi “Iztēle ir īstenība” galerijā “Istaba” (21.05.–14.07.2018.).

 

EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ

Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.

 

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

 

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

 

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

 

 

PROJEKTA PATRONS:

 

SADARBĪBAS PARTNERI:

 

 

Saistītie jaunumi
news-image
2018. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Romāns Korovins un Kristaps Ancāns
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. martam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi divus autorus:
news-image
2017. gada ceturtajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēts Dainis Pundurs
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2017. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējusi tikai vienu autoru:
news-image
2017. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Helēna Heinrihsone, Rasa un Raitis Šmiti, Atis Jākobsons un Anna Ķirse
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2017. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, nominējusi piecus autorus.
news-image
2017. gada otrajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Paulis Liepa, Evelīna Vida (Deičmane) un Andrē Vida
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2017. gada 30. jūnijam, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, nominējusi trīs autorus:
news-image
2017. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Ieva Epnere, Jānis Avotiņš un Guntars Sietiņš
Darbu ir sākusi sestā Purvīša balvas ekspertu darba grupa un nosaukusi pirmos trīs Purvīša balvas 2019 nominantus. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 31. martam, neatkarīgie eksperti nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, nominējusi trīs autorus:
Saistītās preses relīzes