Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstināja ar paveikto, gatavojoties Baltijas simbolisma izstādes norisei Orsē muzejā Parīzē, izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā un Taubes ģimenes dāvinājumu Latvijas simtgadei
Šodien, 2018. gada 1. februārī, preses konferencē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs paziņoja par izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā, kas veiktas saistībā ar Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi Orsē muzejā Parīzē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, un unikālo Taubes ģimenes dāvinājumu Latvijas simtgadei – divām vecmeistara Jaņa Rozentāla gleznām, kuras tagad papildinājušas LNMM krājumu.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) gatavojas izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”; 10.04.–15.07.2018.), kura tiks atklāta 8. aprīlī Orsē muzejā. Izstāde top kā vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs. Franču skatītājiem un daudziem tūkstošiem tūristu būs iespēja ne tikai labāk iepazīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu mākslu, bet arī apmeklēt mūzikas pasākumus, diskusijas, zinātnisko konferenci un lekcijas, kuras šajā “Baltijas pavasarī” norisināsies Parīzē.

 

Gatavojoties plašajai starptautiskajai izstādei, LNMM daļēji mainījis pastāvīgo ekspozīciju “Latvijas māksla. 1900–1915”. No divām zālēm, kurās Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera un viņu laikabiedru darbos atklājas nacionālā romantisma, jūgendstila un simbolisma attīstības process 20. gadsimta sākuma Latvijas mākslā, uz Orsē muzeju ceļos 3 skulptūras un 14 gleznas. Starp tām ir tādas Latvijas mākslas vēstures ikonas kā Vilhelma Purvīša “Pavasara ūdeņi (Maestoso)” (ap 1910), Jaņa Rozentāla “Arkādija” (ap 1910) un “Princese ar pērtiķi” (1913), Rūdolfa Pērles “Saule” (1916) un citas gleznas, grafikas un tēlniecības darbi.

 

Atklājot preses konferenci, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce sacīja: “Esam nomainījuši izcilākos kolekcijas simbolisma un jūgendstila darbus – tie tiek gatavoti sūtīšanai uz Parīzi, Orsē muzeju. Otrs iemesls, kas ir cieši saistīts ar ekspozīcijas maiņu, – pagājušā gada nogalē, sagaidot Latvijas simtgadi, muzejs saņēmis unikālu dāvinājumu no Taubes ģimenes – Jaņa Rozentāla gleznas “Gulbju jaunavas” (ap 1910) un “Sievietes portrets (Smaids)” (1914). Pēc Ditas Murziņas veiktās restaurācijas meistardarbu “Gulbju jaunavas” apmeklētāji var aplūkot pastāvīgajā ekspozīcijā.”

 

LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Latvijas sadaļas projekta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece iepazīstināja ar paveikto izstādes sakarā un Baltijas valstu kultūras programmu Parīzē: “Šis sagatavošanās posms ir bijis ļoti intensīvs, un esam finiša taisnē, lai sūtītu darbus uz Orsē muzeju Francijā. Šajā brīdī eksponāti tiek gatavoti transportēšanai uz Parīzi. Orsē muzejā nodibināta darba grupa, top izstādes katalogs, ko izdod Orsē muzejs, savukārt Francijas un Vācijas televīzijas kultūras kanāls “ARTE” veido dokumentālo filmu. Par visiem sagatavošanās darbiem, notikumiem, programmu un koncertiem, kas saistīti ar projektu, drīzumā informēsim sabiedrību ar muzeja mājas lapas starpniecību. Izstāde ir izaicinājums, kuru centīsimies attaisnot.”

 

LNMM direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova vērsa uzmanību uz izmaiņām muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā: “Izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” tiks iekļauti 60 eksponāti no Latvijas – 51 mākslas darbs (gleznas, grafikas, skulptūras) un 9 periodikas izdevumi. No šīm 60 vienībām 17 darbi ņemti no pastāvīgās ekspozīcijas Simbolisma zālēm. Viens iemesls izmaiņām ekspozīcijā ir topošā izstāde, otrs – nepieciešamība regulāri mainīt eksponētos grafikas darbus, sargājot tos no ilgstošas gaismas ietekmes. Sadaļā “Latvijas māksla. 1900–1940” nomainītas visas vitrīnās aplūkojamās grafikas lapas, kā arī veiktas izmaiņas ekspozīcijā “Latviešu modernisti Krievijā 20. gadsimta 20. un 30. gados”. Paužot pateicību par Taubes ģimenes dāvinājumu, priecājos informēt, ka tuvāko nedēļu laikā muzeja mājas lapā publicēsim stāstu par unikālo dāvinājumu un detalizētu aprakstu par gleznas “Gulbju jaunavas” restaurāciju.”

 

Preses konferences turpinājumā Vija Balode-Taube iepazīstināja ar Taubes dzimtu, gleznu pirmo īpašnieku – diplomātu, politiķi, rūpnieku un sabiedrisko darbinieku Jāni Taubi (1879–1928) un pamatoja ģimenes lēmumu pasniegt dāvanu muzejam: “Abas gleznas – “Gulbju jaunavas” un “Sievietes portrets (Smaids)” – ir bijušas ģimenei līdzi trimdā Vācijā, Kanādā un ASV, līdz atvestas atpakaļ uz Latviju 1994. gadā. Grūtajos trimdas ceļos ģimene gleznas sargāja kā lielāko vērtību. Šogad visi Taubes ģimenē vienprātīgi nolēma, ka šīs Rozentāla gleznas pieder Latvijas tautai. Tādēļ mākslas darbi ir jānodod Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam valstij nozīmīgā brīdī – Latvijas valsts simtgadē.” Taubes kundze pauda pārliecību, ka šis ģimenes lēmums būtu iepriecinājis Jāni Taubi, kurš aktīvi līdzdarbojās valsts dibināšanā.

 

LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja, pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 1780–1940” kuratore Dr. art. Aija Brasliņa sniedza plašāku komentāru gleznai “Gulbju jaunavas”, izceļot tās vietu Jaņa Rozentāla (1866–1916) daiļradē: “Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Jaņa Rozentāla darbu kolekcijā “gulbju jaunavu” sižeti līdz šim nav bijuši. Gulbju jaunavas pieder pie Rozentāla iemīļotajiem simbolisma motīviem. Mums ir zināmas vairākas variācijas, bet nav informācijas par to atrašanās vietu. Tagad mūsu muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā esam lepni to redzēt, pateicoties Taubes ģimenes iniciatīvai.”

 

Noslēdzot preses konferenci, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce izteica sirsnīgu pateicību Taubes ģimenei: “Vēlos izteikt ārkārtīgi lielu prieku un atzinību Taubes kundzei par šo nesavtīgo attieksmi un dāvinājumu ne tikai muzejam, bet visai Latvijas valstij. Mēs ceram, ka LNMM kolekcijas papildinājums sagādās patiesu gandarījumu mūsu skatītājiem”.

Saistītie pasākumi
Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes