Beļģu mākslas nodaļas atklāšana

1932. gada 15. novembrī Valsts mākslas muzejā Rīgas pilī atklāja beļģu mākslas nodaļu. Apjomīgais Beļģijas mākslinieku dāvinājums bija ne tikai vērtīgs ieguvums muzeja kolekcijai, bet arī Latvijas mākslas dzīvē vēl nepieredzēts starpvalstu diplomātijas paraugs.

Pateicoties Latvijas ārkārtējam sūtnim un pilnvarotajam ministram Beļģijā Jānim Lazdiņam sadarbībā ar Beļģijas valsts tēlotājas mākslas izstāžu komisāru Polu Lambotu 1932. gadā, Valsts mākslas muzejā nonāca piecdesmit viens beļģu mākslinieku darbs. Līdz 1940. gadam kolekciju pakāpeniski papildināja medaļu, mežģīņu, tēlniecības un grafikas darbu dāvinājumi.

 

Latvijas valsts arhīvs glabā muzeja direktora Burkarda Dzeņa uzmetumu runai, ar kuru 1932. gada 15. novembrī tika atklāta Valsts mākslas muzeja beļģu mākslas ekspozīcija:

 

“A. god. Prezidenta kungs, augsti godātais ministra kungs, manas dāmas un kungi, šodien pār ieeju vēsturiskajā Rīgas pilī plīvo līdzās pacelti Latvijas un Beļģijas valstu karogi. Latvju sabiedrība un mums draudzīgo valstu pārstāvības Rīgā ir šeit ieradušās, lai atzīmētu īpašas beļģu mākslas nodaļas atklāšanu Latvijas valsts mākslas muzejā.

 

Prezidenta kungs, dāmas un kungi, pateicos jums, kas esat muzeju pagodinājuši ar jūsu klātbūtni šīs sekcijas atklāšanā, kurā tikpat bagātīgi, cik skaisti reprezentēta beļģu modernā māksla Latvijā. Beļģu nodaļu esam varējuši atklāt, pateicoties mūsu daudzo beļģu draugu, bet it īpaši beļģu mākslas goda ģenerāldirektora Paula Lambota kunga un mūsu sūtņa J. Lazdiņa kunga kopējai iniciatīvai, kuru ievadījusi un atbalstījusi Beļģijas ilggadīgā ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra Latvijā, barona Selisa de Fansona kunga, nopelnu bagātā darbība un nenogurstošās rūpes par Latvijas un Beļģijas tautu ciešu, pastāvīgu sadarbību; bet it īpaši pateicība pienākas beļģu mākslinieku lielajai saimei, kas Latvijai prezentējuši šo skaisto, augstsirdīgo dāvinājumu. [..] Ar gandarījumu man te jāpiezīmē, ka šī jau ir otrā reize, kad no beļģu tautas tādā kārtā esam tikuši ievēroti: pirmoreiz slavas vainagotā beļģu armija dāvināja ļoti vērtīgu kolekciju mūsu tautas brīvības cīņu jeb Kara muzejam; tagad pie mums nāk beļģu gara bruņinieki, atvezdami mums beļģu ģēnija redzējumu tēlus no skaistās sapņu un dailes valsts. [..] Šis beļģu mākslas stūrītis mums, visu to vērā ņemot, būs arvien ļoti mīļš tautai un, ceru, arī ierosinošs mūsu māksliniekiem. Lai tāpēc sirsnīgs paldies visiem šīs nodaļas iniciatoriem un darinātājiem, bet it īpaši arī Jums, augsti godāts ministra kungs.

 

Pasludinu beļģu mākslas nodaļu par atklātu.”*

 

* LVA, 1659. f., 1. apr., 39. l., 86. lp.