1922. gada 27. maijā Valsts mākslas muzeju atklāj apmeklētājiem

Latvijas Valsts mākslas muzejs tika nodibināts jau 1920. gada 15. martā, taču publikai to varēja atvērt tikai pēc diviem gadiem. Starplaikā tika izveidota darbinieku komanda, sakārtoti mākslas darbi un Rīgas pilī atvēlētajās telpās sagādāts eksponēšanai nepieciešamais inventārs. Muzejs turpmāk bija atvērts sešas dienas nedēļā, un tā pastāvīgās ekspozīcijas apskate bija bez maksas.

Par muzeja atklāšanas faktu liecības glabā tā laika vietējā prese. Laikrakstā “Latvis” 1922. gada 219. numurā publicēta tā līdzstrādnieka rakstnieka Jāņa Grīna reportāža:

 

“Latvijas mākslas muzeju (nesamainīt ar Rīgas pilsētas muzeju) atklāja šodien, 27. maijā un šinī dienā to apmeklēja lūgti viesi – valdības, mākslas, zinātnes un preses darbinieki. – Bij zināms, ka pie muzeja ierīkošanas un kārtošanas, sākot jau no 1920. g. aprīļa, strādā tā direktors Burkards Dzenis un viņa palīgs Konrāds Ubāns. Sabiedrībā bij pat zināms nemiers par atklāšanas novilcināšanu, bet pēdējai par iemeslu bijis līdzekļu trūkums un mākslas darbu izklaidēšana pa pasaules kara laiku. Arī vēl tagad lielāks krājums latviešu mākslas darbu (Mākslas veicināšanas biedrības īpašumi) atrodas Krievijā.

 

Jaunais muzejs, protams, nav nekāds lielais; tajā izstādītas apmēram 125 gleznas, 6 skulptūras un 50 grafikas no kādiem 35 autoriem. Izstādīti tikai latviešu mākslinieku darbi, sākot ar Kārli Hūnu un Jūl. Federi un beidzot ar visjaunākajiem. Nerunājot jau par to, ka viens otrs mākslinieks ļoti vāji reprezentēts, gluži trūkst vēl Aleks. Romans, Jūl. Krastiņš, Tilbergs, Miesnieks u. c. Bet tā tas nu sākumā. Un tomēr šīs 5 istabas Rīgas pilī mums latviešiem daudz mīļākas un šķiet arī vērtīgākas, nekā Rīgas pilsētas mākslas muzeji ar saviem daudzajiem svešajiem darbiem. 

 

Sākot ar pirmdienu 29. maiju, muzejs atvērts visiem katru dienu (izņemot sestdienas) no 10–3 dienā. Ieeja visiem bez maksas. Ieteicam muzeju nepiemirst sevišķi ekskursantiem no provinces.

 

Tuvāki par muzeju rakstīs mūsu mākslas kritiķis.

J. Gr. [Jānis Grīns]”

 

Jaunās nacionālas institūcijas darbības iesākumā dokumentos un publikācijās tās nosaukums sastopams dažādās variācijās. Pati direkcija 1922. gada 25. maijā presē bija izziņojusi Latvijas Mākslas muzeja atklāšanu – “27. maijā, plkst. 11 no rīta, Pilī dzīvoklis 11” (Latvis, 1922, Nr. 217). Tikai 1924. gada 7. novembrī, Saeimā pieņemot likumu par Valsts mākslas muzeju, oficiāli tika nostiprināts šis turpmāk lietotais nosaukums.