LV 100: Nenorunātās tikšanās

No 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Nenorunātās tikšanās”. Projekts Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan tēmas aktualitāti mūsdienu mākslinieku darbos.

“Nenorunātās tikšanās” pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums aizgūts no brāļu Strugacku stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.

 

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties viedokļiem, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs, ko atsedz izstāde, ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā Zinību namā sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”, kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižule, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos vizualizējot gan kosmosa apgūšanas, gan zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.

 

Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma gultnē. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas pauž progresīvas utopijas vai provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti tādi jautājumi, kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība, draudošās ekoloģiskās katastrofas.

 

Izstādē piedalās Ieva Balode, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Kristaps Epners, Zenta Logina, Viktors Timofejevs, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Artūrs Virtmanis, Pakui Hardware, Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Vladislavs Šapovalovs (Vladislav Shapovalov), Neša Glinna (Nash Glynn), Driants Zeneji (Driant Zeneli), Arturs Riņķis, Auseklis Baušķenieks, Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh) u.c.

 

Projekta “Nenorunātās tikšanās” pirmā izstāde “Kosmiskā eksistence” tika atklāta 13. septembrī Kopenhāgenā (Dānija) sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru “Den Frie” un būs skatāma līdz 28. oktobrim.

 

“Nenorunātās tikšanās” ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. līdz 2021. gadam. To pamatvēstījums ir “Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

 

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

 

PROJEKTA ATBALSTĪTĀJI:

Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā, “Copy Pro

 

IZSTĀDES ORGANIZATORS:

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Laura Brokāne, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra saziņas vadītāja

 

IZSTĀDES KOORDINATORE:

Māra Lāss, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta Tēlniecības un objektu kolekcijas glabātāja /

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes