LV 100: Jūgendstils

Izstādes norises vieta: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA

Izstādes norises laiks: 2018. gada maijs – augusts

Projekta vadītāja: Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja

 

 

Lielajā pasaules mākslas un stilu kopainā Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Tās ir 19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums, kad straujā Baltijas lielākās metropoles Rīgas attīstība veicināja radošuma izpausmes arhitektu (Mihails Eizenšteins, Eižens Laube, Konstantīns Pēkšēns, Kārlis Johans Felsko, Vilhelms Ludvigs Bokslafs u.c.) fantāzijās, ieviešot jūgendstila principus dekoratīvi piesātinātā fasāžu noformējumā, interjeru krāsainībā un koptēla savdabībā. Lai arī Rīgas jūgendstils ir nenoliedzami oriģināls un krāšņs, tā saknes un ideja ir cieši saistīta ar citu Eiropas zemju norisēm. Rīdziniekiem tā bija vēlme būt moderniem un transformēt vietējā telpā Eiropas kopējos meklējumus un atradumus. Vistiešāk tas atsaucās uz jaunradīto telpu interjeru priekšmetiem, kuri pārsvarā bija Eiropas meistaru darinājumi. Līdz ar to nacionālā un internacionālā apvienojums šī stila variācijās Rīgā bija neatdalāms jau no paša sākuma.

 

Izstāde būs stāsts par jūgendstila spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvo mākslu. Ekspozīcija iezīmēs virziena sākotni un uzplaukumu Eiropā, ļaujot daudz skaidrāk nojaust Latvijas jūgendstila specifiku, vienlaicīgi parādot izcilāko jūgendstila metropoļu sniegumu. Izstāde ir dažādu nacionālo skolu satikšanās – ar mērķi ļaut skatītājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības.

 

Izstāde atklās stila būtību, atlasot darbus, kuri savas estētiskās vērtības nav zaudējuši arī šodienas modernajā pasaulē, pārdzīvojot laiku un atbilstot mūsdienu cilvēka izpratnei par formas estētiku un harmoniju. Tas ir mēģinājums attīrīt spēles laukumu no sentimentalitātes, neoromantiskiem pārspīlējumiem, juteklības un atgriezties pie pirmsākuma stāstā par dabas harmoniju, dažādu mākslas formu sintēzi. Tāpēc būtiska ir materiāla dažādība, kas uzrāda, cik daudzveidīgi var materializēties doma, paverot ceļu tīri funkcionālu un izteikti dekoratīvu darbu apvienojumam.