LV 100: Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs

Izstādes norises vieta: Orsē muzejs, Parīze, Francija

Izstādes norises laiks: 10.04.–15.07.2018.

Projekta vadītāja: Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja

 

 

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”) no 2018. gada 9. aprīļa līdz 15. jūlijam norisināsies Orsē muzejā Parīzē. Tās mērķis ir iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimtu mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāvēs tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud) un Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi). Ekspozīcijai atlasīti 133 darbi – glezniecība, grafika, pasteļi, zīmējumi, tēlniecība.

 

Izstādes virskurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, monogrāfijas “Simbolisms” (“Le Symbolisme”, Parīze: Flammarion, 2005) autors, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Rodolfs Rapeti ir bijis Orsē muzeja krājumu glabātājs, Strasbūras muzeju direktors, Žana Žaka Enē Nacionālā muzeja direktors, Francijas Muzeju direkcijas direktora vietnieks. Strādājis par pasniedzēju Luvras skolā, kā arī Parīzes X – Nantēras universitātē. Viņš ir vairāku grāmatu un rakstu autors, kas veltīti 19. un 20. gadsimta mākslai. Bijis daudzu izstāžu kurators lielākajos muzejos. Pašlaik Rodolfs Rapeti ir Francijas Muzeju dienesta ierēdnis.

 

“Izstāde iezīmēs sarežģītās ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām, pēc iepazīšanās ar Eiropas kosmopolītismu, Baltijas mākslinieki kaldinājuši savai intelektuālajai pasaulei atbilstošu radošās izpausmes valodu, izmantojot tradicionālās kultūras, folkloras un vietējās mutvārdu daiļrades elementus,” ieceri raksturo Rodolfs Rapeti.

 

Izstādes projektu realizē četri Baltijas valstu muzeji – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa). Izveidota plaša un radoša darba grupa – katrā no muzejiem ir izstādes kurators, kurš strādā sasaistē ar Rodolfu Rapeti. Izstādei paredzēts apjomīgs katalogs.

 

Vērienīgajai mākslas manifestācijai būs simboliska nozīme, jo šāda mēroga vienota Baltijas valstu kultūras reprezentācija ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons. Izstāde top ar domu ieviest jaunu jēdzienu – Baltijas simbolisms, kurā igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksla atklāj katras tautas radošo savdabību un vienlaikus kopā mītu, leģendu un alegoriju valodā ataino laiku, kad Baltija arvien straujāk sāka apzināties savu profesionālo sniegumu vizuālās tēlainības aspektā. Tas deva impulsus un ierosmes nacionālās pašapziņas veicināšanai, kā arī neatkarīgas un Eiropas kultūrā integrētas valsts idejas iedzīvināšanai.

Saistītās izstādes