LV 100

2018. gada 18. novembrī Latviju un tās iedzīvotājus sagaida grandiozs notikums — mūsu valsts svinēs savu simto dzimšanas dienu. Galvenais Latvijas valsts simtgades svinību mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības apmeklētājiem piedāvās vairākus īpaši simtgades svinībām organizētus vizuālās mākslas izstāžu ciklus - "12 raksturi. Prado kolekcija", "LV Dizaina stāsts – 100", "Portrets. 20. gadsimts", "Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība", "Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā", "Nākotnes valsts. 201∞", 6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle "Tradicionālais un laikmetīgais".

 

Ikviens ir aicināts radīt, darīt, iesaistīties, atbalstīt un svinēt valsts simtgadi kopā!

 

LV DIZAINA STĀSTS – 100

Pētniecība, izstāde un izdevums

Realizē: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

Projekta vadītāja: Inese Baranovska

 

Projekta mērķis ir raksturot Latvijas materiālās kultūras izcilākās parādības dekoratīvajā mākslā un dizainā, kas tapušas laika posmā no 1918. gada līdz 2018. gadam, akcentējot kultūras mantojuma pēctecības nozīmi un jaunradi. Simts gadu perioda nogrieznī tiek atlasīti mākslas un dizaina paraugi, kas izturējuši laika pārbaudi un uzskatāmi par mūsu kultūras zīmēm un Nacionālā kultūras kanona vērtībām. Radot izstādi, tiek veidots stāsts par to, kā tautas mākslas mantojums pārtop profesionālās mākslas un dizaina objektos, spilgti atklājot mūsu tautas nacionālās identitātes noturību, kas sakņojas Latvijas dabā, etnogrāfiskajā mantojumā, folkloras tradīcijās un amatu prasmēs, ziemeļnieciskajā lakonismā un materiālu estētikā.

 

Jau 20.gadsimta sākumā latviešu meistari sasniedz atzīstamus un pasaulē augsti novērtētus rezultātus dizaina jomā, kas redzams gan trauku un tekstiliju izveidē, gan tobrīd daudziem māksliniekiem aktuālajā idejā par vienota interjera ansambļa izstrādi. Piemēram, Ansis Cīrulis, Jūlijs Madernieks, darbnīca BALTARS, 1930. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (Zelta ābele), Minox, „VEF. Spīdola”, Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 1960. gados, Rīgas plakāta skola un citas Latvijas kultūras kanona vērtības dizainā un arhitektūrā.

 

Šodienas dizainera darbs nav iedomājams bez pagātnes mantojuma izpētes, tas sniedz kā zināšanu bāzi, tā kalpo kā iedvesmas avots. Līdztekus aprobētām mākslas un dizaina vērtībām tiks izstādīti jaunākie Latvijas dizaineru sasniegumi, veidojot harmonisku dialogu laikā un telpā: Aldis Circenis (Rīgas Krēslu fabrika), Elīna Dobele (ZoFa), Laima Kaugure (Studija Natural), Artis Nīmanis (An&Angel), Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa-Pēterkopa (Mareunrol’s), Anna Andersone, Andris Sīlis un Sandijs Ruļuks (FROONT) u.c.

 

Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā

Rakstu krājums, izstāde “Hiperreālisms

Realizē: Izstāžu zāle ARSENĀLS

Projekta vadītāja: Elita Ansone

 

Projekta mērķis ir pētīt Latvijas 20. gs. otrās puses mākslu, interpretēt  šajā laikā radītos mākslas darbus nevis kā lokālus, hermētiskus un no pasaules nošķirtus faktus, bet gan plašāk, pievēršoties Rietumu mākslas kultūras kontekstam. Apzināt daudzveidīgās Latvijas mākslas epizodes un parādīt, ka pusgadsimtu ilgušajam mākslas periodam nepietiek ar apzīmējumu “sociālistiskais reālisms” vai “padomju māksla”. Rakstu krājumā tiks publicēti pētījumi, kas kārtosies vienpadsmit  nodaļas: Sociālistiskais reālisms; Skarbais stils; Figuratīvais ekspresionisms; Hiperreālisms; Sirreālisms; Kinētiskā māksla; Nonkonformisti; Neoekspresionisms; Abstraktā māksla; Konceptuālisms.

 

02.03.2017. – izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” preses konference un atklāšana.

Izstāde pievēršas hiperreālisma ienākšanai un attīstībai Latvijā pusgadsimta garumā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Taču virzienam tiek lietoti arī citi apzīmējumi: superreālisms, aukstais reālisms, radikālais reālisms, fokusa reālisms. Hiperreālisms figuratīvajā mākslā precīzi un detalizēti attēlo reālitāti un imitē fotogrāfijas specifiku.

 

Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 50 autoru 170 darbi. Izstādes kodolu veido Latvijas hiperreālistu pirmās un konsekventākās paaudzes pienesums, ko radīja Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis. Izstādes daudzskaitlīgākā daļa ir darbi, kuros hiperreālistiski tēli parādās konceptuālās izpausmēs. 20. un 21. gadsimta mijā hiperreālisms piedzīvoja moderno tehnoloģiju laikmeta revolūciju un nekavējoties pievērsās digitālo kameru, datoru un interneta resursu izmantošanai, arvien nebeidzot pārsteigt ar pārspīlētiem reālisma rakursiem.

 

Nākotnes valsts∞

Izstāde

Realizē: Izstāžu zāle ARSENĀLS

Projekta vadītāja: Elita Ansone

 

Laikmetīgās mākslas izstāde „Nākotnes valsts” iecerēta kā “futūristisks” koncepts ar aicinājumu māksliniekiem radīt idejas par nākotnes valsti – Latviju, uzdrošināties būt “neprātīgiem” un pārgalvīgiem savās fantāzijās par to, kādu vispār ir iespējams iztēloties ideālo vai nereālo, bet varbūt reālo Latviju kaut kad nākotnē. Izstāde aicina māksliniekus ļaut fantāzijai vaļu, iztēloties kādu vietu, „nevietu” vai veidu, kurā darbojas ideālisma formulas un tiek tapināta kāda iedomāta IDEĀLA NĀKOTNES VALSTS.

 

Domas par to kāda tā ir, un kādai tai būtu jābūt var stipri atšķirties no tā - kāda tā reāli būs. Nākotnes prognozes sola, ka tuvākajos 20 gados cilvēce izmainīšoties daudz vairāk nekā tas noticis visā tās pastāvēšanas vēsturē. Par šodienas diskusiju objektiem, kā klimata izmaiņas, mazākumtiesības un visādas citādas tiesības, uzzināt varēs vien enciklopēdijās. Mēs būsim kļuvuši tik vareni, ka vadīsim cunami. Pārtiku mums piegādās lidojoši droni, un arī mēs paši pārvietosimies lidojošās mašīnās. Bet varbūt mēs jau ēdīsim virtuālu ēdienu. Izglītības biznesu pārņems interneta kompānijas. Klonēšanas rezultātā parādīsies “cilvēki bez dvēselēm”. Līdzšinējās darba formas izzudīs. Parādīsies cita veida industrijas. Pilna darba laiks izzudīs. Valstu robežas mainīsies, kā allažiņ. Klasiskās medicīnas un tablešu vietā būs izgudrots kaut kas cits. Bet varbūt būs pavisam savādāk? Radošā procesā ir iespējams radīt virkni ideālu, provokatīvu, smieklīgu, vai arī noderīgu pareģojumu par 2018 + vai 201∞ gadu. To darīt izstādē “Nākotnes valsts” tikuši uzaicināti mākslinieki: Andris Breže, Andris Vītoliņš, Izolde Cēsniece, Liene Mackus, Kristaps Ģelzis; Katrīna Neiburga; Leonards Laganovskis, Miķelis Fišers; Krišs Salmanis; Ernests Kļaviņš; Ivars Drulle; Kate Krolle; Voldemārs Johansons; Mārtiņš Ratniks; Gints Gabrāns; Aija Zariņa. 

 

Portrets Latvijā. 20. gadsimts

Izstādes LNMM galvenajā ēkā, Izstāžu zālē ARSENĀLS un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā

Realizē: LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departaments

Projekta vadītāja: Ginta Gerharde-Upeniece

 

Portrets izsenis ir viens no interesantākajiem žanriem, kas visos laikos neapšaubāmi piesaistījis mākslinieku un skatītāju uzmanību. Portrets var būt gan sava laikmeta liecība, gan noteiktu sabiedrības slāņu vai konkrētu personību atainojums. Izstāde iecerēta kā turpinājums tai pētnieciskajai līnijai, ko jau iepriekš ar lielu bijību pret žanru un tā iepriekšējo gadsimtu vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.

 

Vienlaikus 20. gadsimta vizuālās portretiskās liecības,  atgādinot sarežģītā gadu simteņa vēsturiskos, politiskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus, runās par sabiedrības indivīda un personības šķautnēm arī  kā par estētiskās kategorijas izpausmēm.

 

Izstāde sniegs pārskatu par žanra klasifikāciju un attīstību, kompozicionālajiem nosacījumiem un stilistiskajām variācijām, kā arī atainos 20. gadsimtam raksturīgo  ikonogrāfiju, kas,  salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir mums pietuvināta laikā.

 

Portrets var būt kā dokumentāla liecība par Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmēm, valstiskuma tapšanu. Iecerēts, ka izstādes spektrs ietvers plašu amplitūdu no cilvēka - indivīda tēlojuma līdz plašākam vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai radošai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātās dzīves intimitātei.

 

Izstādē tiks parādīti izcili darbi no LNMM krājuma, kā arī apzinātas privātkolekcijas - glezniecībā, grafikā, tēlniecībā un fotogrāfijā, iekļaujot audiovizuālās mediju mākslas darbus kā izstādes dizaina un scenogrāfijas elementus. Pārstāvēto autoru loks parādīs latviešu mākslinieku devumu, kuri pievērsušies portreta glezniecībai -  nosacīti tās ir trīs mākslinieku paaudzes (Janis Rozentāls, Johans Valters, Jēkabs Kazāks, Jāzeps Grosvalds, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis Miervaldis Polis, Līga Purmale,  Maija Tabaka,  Boriss Bērziņš, Biruta Baumane,  Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka un daudzi citi).  Vienlaikus izstāde izvirzīs jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un arī šodien. Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli vai arī paust savu kritisko attieksmi pret tēlu, līdz ar to žanrs sevī ietver daudz vairāk par fotogrāfisku dokumentu vai psiholoģisko vēstījumu. 20. gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan laikmetīgā procesa strukturētas kontradikcijas.

 

Izstāde parādīs 20. gs. kā aizejošo simtgadi, vienlaikus kā laiku, kurā tapa un veidojās, tika zaudēta un vēlreiz atjaunota Latvijas valsts, tā raksturos  laikmeta fenomenu, kurā personības, neskatoties uz šķēršļiem un kolīzijām,  spējušas ieguldīt  savu pieredzi kā spēcīgu intelektuāli radošu potenciālu. 

 

 

Starptautiskā tekstilmākslas triennāle

Izstāde

Realizē: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

Projekta vadītāja: Velta Raudzepa

 

6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles Tradicionālais un laikmetīgais ar tēmu IDENTITĀTE (IDENTITY)” mērķis ir izveidot augstas kvalitātes izstādi, kura atspoguļos un sekmēs aktuālās un inovatīvās iezīmes tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropas un pasaules kontekstā mūsdienās un reizē veicinās Latvijas mākslas prestižu pasaulē.

 

Saglabājot atsauci uz iepriekšējo periodu Latvijas tekstilmākslas sasniegumiem un attīstības tradīciju, 2001.gadā pēc Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja iniciatīvas tika sarīkota pirmā izstāde, kas jau sākotnēji uzrādīja visai rosinošas kvalitātes, mākslinieku interesi un nepieciešamību pēc šādas izstādes, kā arī piesaistīja notikumam Latvijas skatītāju interesi. Kopš tā laika ir vērojama arvien lielāka mākslinieku atsaucība, kvalitatīva attīstība izstāžu saturā un mākslinieciskajās izpausmēs, kas arvien vairāk izpaužas jaunu materiālu un izteiksmes līdzekļu izmantošanā. Iespējamais izstādes formāts ir atvērts. Pieteikt darbus var jebkurš mākslinieks, savukārt galīgo izvēli par dalību izstādē nosaka starptautiska žūrija.

 

Izstādē piedalīties viesmākslinieku statusā tiks uzaicināti visu piecu iepriekšējo triennāļu laureāti, kā arī vairāki Latvijas mākslinieki ar savu radošo devumu. Konkursā, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, tiks aicināti piedalīties dažādu valstu mākslinieki – t.sk. no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, pārējām ES valstīm, Krievijas, Āzijas (Japānas, Korejas, Ķīnas, u.c.), ASV, Latīņamerikas, utt. Priekšroka tiks dota inovācijām, tēmas atbilstībai, profesionalitātei u.c. kritērijiem, kas tiks noteikti triennāles nolikumā.

 

Jūgendstils

Izstāde, katalogs

Realizē: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA

Projekta vadītāja: Daiga Upeniece

 

Lielajā pasaules mākslas un stilu kopainā Latvija ir iezīmīga ar savu  īpašo jūgendstila mantojumu. Tās ir 19. gadsimta beigas, 20. gadsimta sākums, kad straujā Baltijas lielākās metropoles Rīgas attīstība gadsimtu mijā veicināja radošuma izpausmes arhitektu (Mihails EizenšteinsEižens LaubeKonstantīns PēkšēnsKārlis Johans FelskoVilhelms Ludvigs Bokslafs u.c.) fantāzijās, attīstot jūgendstila ideju dekoratīvi piesātinātā fasāžu noformējumā, interjeru krāsainībā un koptēla savdabībā. Lai arī Rīgas jūgendstils ir  nenoliedzami savdabīgs un krāšņs, tā saknes un ideja ir cieši saistīta ar citu Eiropas zemju norisēm. Rīdziniekiem tā bija vēlme būt moderniem un transformēt vietējā telpā Eiropas kopējos meklējumus un atradumus. Vistiešāk tas atsaucās uz jaunradīto telpu interjeru priekšmetiem, kuri pārsvarā bija Eiropas meistaru darinājumi. Līdz ar to nacionālā un internacionālā apvienojums šī stila izpausmēs Rīgā bija neatdalāms jau no paša sākuma.

 

Izstāde būs stāsts par jūgendstila spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvo mākslu.  Tā iezīmēs  šī stila sākotni, saknes un uzplaukumu Eiropā, ļaujot daudz skaidrāk nojaust Latvijas jūgendstila savdabību, kā arī parādot izcilāko jūgendstila metropoļu sniegumu. Izstāde ir dažādu nacionālo skolu satikšanās, ar mērķi ļaut skatītājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības.        

           

Izstāde atklās stila būtību, atlasot darbus, kuri savas estētiskās vērtības nav zaudējuši arī šodienas modernajā pasaulē, pārdzīvojot laiku un atbilstot arī šodienas skatītāja izpratnei par formas estētiku un harmoniju.  Tas ir mēģinājums attīrīt spēles laukumu no sentimentalitātes, neoromantiskiem pārspīlējumiem, jūtelības un atgriezties pie pirmsākuma stāstā par dabas, formas harmoniju, dažādu mākslas formu sintēzi. Tāpēc būtiska ir materiāla dažādība, jo tā uzrāda, cik dažāda var būt izpausmes forma domai, tā paverot ceļu tīri funkcionālu un izteikti dekoratīvu darbu apvienojumam.

 

#LV100

Saistītie pasākumi
Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes