LV 100

2018. gada 18. novembrī Latviju un tās iedzīvotājus sagaida grandiozs notikums — mūsu valsts svinēs savu simto dzimšanas dienu. Galvenais Latvijas valsts simtgades svinību mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

No 2017. līdz 2019. gadam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības apmeklētājiem piedāvās vairākus īpaši simtgades svinībām organizētus vizuālās mākslas izstāžu ciklus - "LV Dizaina stāsts – 100", "Portrets. 20. gadsimts", "Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība", "Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā", "Nākotnes valsts. 201∞", 6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle "Tradicionālais un laikmetīgais".

 

Ikviens ir aicināts radīt, darīt, iesaistīties, atbalstīt un svinēt valsts simtgadi kopā!

 

DESMIT EPIZODES 20. GADSIMTA OTRĀS PUSES MĀKSLĀ LATVIJĀ

Izstādes norises vieta: LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS

Izstādes norises laiks: 03.03.–21.05.2017.

Grāmatas iznākšanas laiks: 2018. gada rudens

Projekta vadītāja: Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.)

 

Projekta mērķis ir pētīt Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslu, interpretēt šajā laikā radītos mākslas darbus nevis kā lokālus, hermētiskus un no pasaules nošķirtus faktus, bet gan plašāk, pievēršoties Rietumu mākslas kultūras kontekstam. Apzināt daudzveidīgās Latvijas mākslas epizodes un parādīt, ka pusgadsimtu ilgušajam mākslas periodam nepietiek ar apzīmējumu “sociālistiskais reālisms” vai “padomju māksla”.

 

Projekta galvenie rezultāti ir izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” un rakstu krājums “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā”. Rakstu krājumā tiks publicēti pētījumi, kas kārtosies 10 nodaļās: “Sociālistiskais reālisms”, “Skarbais stils”, “Figuratīvais ekspresionisms”, “Hiperreālisms”, “Sirreālisms”, “Kinētiskā māksla”, “Nonkonformisti”, “Neoekspresionisms”, “Abstraktā māksla”, “Konceptuālisms”.

 

 

HIPERREĀLISMS. VIRZIENA VARIĀCIJAS LATVIJĀ

Izstāde pievēršas hiperreālisma ienākšanai un attīstībai Latvijā pusgadsimta garumā, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Taču virzienam tiek lietoti arī citi apzīmējumi: superreālisms, aukstais reālisms, radikālais reālisms, fokusa reālisms. Hiperreālisms figuratīvajā mākslā precīzi un detalizēti attēlo reālitāti un imitē fotogrāfijas specifiku.

 

Kopumā ekspozīcijai atlasīti 54 autoru 170 darbi. Izstādes kodolu veido Latvijas hiperreālistu pirmās un konsekventākās paaudzes pienesums, ko radīja Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, Māris Ārgalis. Taču nevar neatzīmēt, ka Latvijas mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz. Hiperreālisma paņēmieni vairumā gadījumu manifestējas citu mākslas virzienu ietvaros. Piemēram, 70. gados, hiperreālisma uzplaukuma laikā, Latvijas mākslā atrodama virkne kluso dabu, kurās panākta fotogrāfiska realitātes mimēze, taču mākslinieki tās gleznoja no dabas, un fotogrāfija netika izmantota šo kompozīciju pamatā. Hiperreālisma metodes var ieraudzīt arī sociālistiskā reālisma mākslas piemēros. Vispārzināma ir popārta un hiperreālisma līdzāspastāvēšana, tāpat sirreālismā samērā bieži iespējams saskatīt šī virziena pazīmes. Izstādes daudzskaitlīgākā daļa ir darbi, kuros hiperreālistiski tēli parādās konceptuālās izpausmēs. 20. un 21. gadsimta mijā hiperreālisms piedzīvoja moderno tehnoloģiju laikmeta revolūciju un nekavējoties pievērsās digitālo kameru, datoru un interneta resursu izmantošanai, arvien nebeidzot pārsteigt ar pārspīlētiem reālisma rakursiem.

 

 

NĀKOTNES VALSTS ∞

Izstādes norises vieta: LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS

Izstādes norises laiks: 08.02.–20.05.2018.

Projekta vadītāja: Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja (20. gs. 2. puse – 21. gs.)

 

Laikmetīgās mākslas izstāde “Nākotnes valsts ∞” iecerēta kā “futūristisks” koncepts ar aicinājumu māksliniekiem radīt idejas par nākotnes valsti – Latviju, uzdrošināties būt “neprātīgiem” un pārgalvīgiem savās fantāzijās par to, kādu vispār ir iespējams iztēloties ideālo vai nereālo, bet varbūt reālo Latviju kaut kad nākotnē. Izstāde aicina māksliniekus ļaut izdomai vaļu, iztēloties kādu vietu, “nevietu” vai veidu, kurā darbojas ideālisma formulas un tiek tapināta kāda iedomāta IDEĀLA NĀKOTNES VALSTS.

 

Domas par to, kāda tā ir, un kādai tai būtu jābūt, var stipri atšķirties no tā, kāda tā reāli būs. Nākotnes prognozes sola, ka tuvākajos 20 gados cilvēce izmainīšoties daudz vairāk nekā tas noticis visā tās pastāvēšanas vēsturē. Par šodienas diskusiju objektiem – klimata izmaiņas, mazākumtiesības un visādas citādas tiesības – uzzināt varēs vien enciklopēdijās. Mēs būsim kļuvuši tik vareni, ka vadīsim cunami. Pārtiku mums piegādās lidojoši droni, un arī mēs paši pārvietosimies lidojošās mašīnās. Bet varbūt mēs jau ēdīsim virtuālu ēdienu. Izglītības biznesu pārņems interneta kompānijas. Klonēšanas rezultātā parādīsies “cilvēki bez dvēselēm”. Līdzšinējās darba formas izzudīs. Parādīsies cita veida industrijas. Pilna darba laiks izzudīs. Valstu robežas mainīsies, kā allažiņ. Klasiskās medicīnas un tablešu vietā būs izgudrots kaut kas cits.

 

Bet varbūt būs pavisam savādāk? Radošā procesā ir iespējams piedāvāt virkni ideālu, provokatīvu, smieklīgu vai arī noderīgu pareģojumu par 2018 + vai 201∞ gadu. To darīt izstādē “Nākotnes valsts ∞” tikuši uzaicināti mākslinieki Andris Breže, Andris Vītoliņš, Izolde Cēsniece, Liene Mackus, Kristaps Ģelzis, Katrīna Neiburga, Leonards Laganovskis, Miķelis Fišers, Krišs Salmanis, Ernests Kļaviņš, Ivars Drulle, Kate Krolle, Voldemārs Johansons, Mārtiņš Ratniks, Gints Gabrāns, Aija Zariņa.

 

 

SIMBOLISMS BALTIJAS VALSTU MĀKSLĀ

Izstādes norises vieta: Orsē muzejs, Parīze, Francija

Izstādes norises laiks: 09.04.–15.07.2018.

Projekta vadītāja: Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja

 

Izstāde “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (“Le symbolisme dans l’art des pays Baltes”) no 2018. gada 9. aprīļa līdz 15. jūlijam norisināsies Orsē muzejā Parīzē. Tās mērķis ir iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimtu mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāvēs tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud) un Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi). Ekspozīcijai atlasīti 133 darbi – glezniecība, grafika, pasteļi, zīmējumi, tēlniecība.

 

Izstādes virskurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, monogrāfijas “Simbolisms” (“Le Symbolisme”, Parīze: Flammarion, 2005) autors, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Rodolfs Rapeti ir bijis Orsē muzeja krājumu glabātājs, Strasbūras muzeju direktors, Žana Žaka Enē Nacionālā muzeja direktors, Francijas Muzeju direkcijas direktora vietnieks. Strādājis par pasniedzēju Luvras skolā, kā arī Parīzes X – Nantēras universitātē. Viņš ir vairāku grāmatu un rakstu autors, kas veltīti 19. un 20. gadsimta mākslai. Bijis daudzu izstāžu kurators lielākajos muzejos. Pašlaik Rodolfs Rapeti ir Francijas Muzeju dienesta ierēdnis.

 

“Izstāde iezīmēs sarežģītās ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām, pēc iepazīšanās ar Eiropas kosmopolītismu, Baltijas mākslinieki kaldinājuši savai intelektuālajai pasaulei atbilstošu radošās izpausmes valodu, izmantojot tradicionālās kultūras, folkloras un vietējās mutvārdu daiļrades elementus,” ieceri raksturo Rodolfs Rapeti.

 

Izstādes projektu realizē četri Baltijas valstu muzeji – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa). Izveidota plaša un radoša darba grupa – katrā no muzejiem ir izstādes kurators, kurš strādā sasaistē ar Rodolfu Rapeti. Izstādei paredzēts apjomīgs katalogs.

 

Vērienīgajai mākslas manifestācijai būs simboliska nozīme, jo šāda mēroga vienota Baltijas valstu kultūras reprezentācija ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons. Izstāde top ar domu ieviest jaunu jēdzienu – Baltijas simbolisms, kurā igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksla atklāj katras tautas radošo savdabību un vienlaikus kopā mītu, leģendu un alegoriju valodā ataino laiku, kad Baltija arvien straujāk sāka apzināties savu profesionālo sniegumu vizuālās tēlainības aspektā. Tas deva impulsus un ierosmes nacionālās pašapziņas veicināšanai, kā arī neatkarīgas un Eiropas kultūrā integrētas valsts idejas iedzīvināšanai.

 

JŪGENDSTILS

Izstādes norises vieta: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA

Izstādes norises laiks: 2018. gada maijs – augusts

Projekta vadītāja: Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja

 

Lielajā pasaules mākslas un stilu kopainā Latvija ir iezīmīga ar savu īpašo jūgendstila mantojumu. Tās ir 19. gadsimta beigas – 20. gadsimta sākums, kad straujā Baltijas lielākās metropoles Rīgas attīstība veicināja radošuma izpausmes arhitektu (Mihails Eizenšteins, Eižens Laube, Konstantīns Pēkšēns, Kārlis Johans Felsko, Vilhelms Ludvigs Bokslafs u.c.) fantāzijās, ieviešot jūgendstila principus dekoratīvi piesātinātā fasāžu noformējumā, interjeru krāsainībā un koptēla savdabībā. Lai arī Rīgas jūgendstils ir nenoliedzami oriģināls un krāšņs, tā saknes un ideja ir cieši saistīta ar citu Eiropas zemju norisēm. Rīdziniekiem tā bija vēlme būt moderniem un transformēt vietējā telpā Eiropas kopējos meklējumus un atradumus. Vistiešāk tas atsaucās uz jaunradīto telpu interjeru priekšmetiem, kuri pārsvarā bija Eiropas meistaru darinājumi. Līdz ar to nacionālā un internacionālā apvienojums šī stila variācijās Rīgā bija neatdalāms jau no paša sākuma.

 

Izstāde būs stāsts par jūgendstila spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvo mākslu. Ekspozīcija iezīmēs virziena sākotni un uzplaukumu Eiropā, ļaujot daudz skaidrāk nojaust Latvijas jūgendstila specifiku, vienlaicīgi parādot izcilāko jūgendstila metropoļu sniegumu. Izstāde ir dažādu nacionālo skolu satikšanās – ar mērķi ļaut skatītājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības.

 

Izstāde atklās stila būtību, atlasot darbus, kuri savas estētiskās vērtības nav zaudējuši arī šodienas modernajā pasaulē, pārdzīvojot laiku un atbilstot mūsdienu cilvēka izpratnei par formas estētiku un harmoniju. Tas ir mēģinājums attīrīt spēles laukumu no sentimentalitātes, neoromantiskiem pārspīlējumiem, juteklības un atgriezties pie pirmsākuma stāstā par dabas harmoniju, dažādu mākslas formu sintēzi. Tāpēc būtiska ir materiāla dažādība, kas uzrāda, cik daudzveidīgi var materializēties doma, paverot ceļu tīri funkcionālu un izteikti dekoratīvu darbu apvienojumam.

 

 

6. RĪGAS STARPTAUTISKĀ TEKSTILMĀKSLAS UN ŠĶIEDRAS MĀKSLAS TRIENNĀLE “TRADICIONĀLAIS UN LAIKMETĪGAIS”

Izstādes norises vieta: LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS

Izstādes norises laiks: 06.06.–09.09.2018.

Projekta vadītāja: Velta Raudzepa, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darba vadītāja

 

6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” ar tēmu “Identitāte” (“Identity”) mērķis ir izveidot augstas kvalitātes izstādi, kura atspoguļos un sekmēs aktuālās un inovatīvās iezīmes tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropas un pasaules kontekstā un reizē veicinās Latvijas mākslas prestižu ārpus valsts robežām.

 

Saglabājot atsauci uz iepriekšējo periodu Latvijas tekstilmākslas sasniegumiem un attīstības tradīciju, 2001. gadā pēc Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja iniciatīvas tika sarīkota pirmā izstāde, kas jau sākotnēji uzrādīja visai rosinošas kvalitātes, mākslinieku interesi un nepieciešamību pēc šādas kopējās skates, kā arī piesaistīja notikumam Latvijas skatītāju interesi. Kopš tā laika ir vērojama arvien lielāka mākslinieku atsaucība, kvalitatīva attīstība izstāžu saturā un mākslinieciskajās izpausmēs, kas arvien vairāk izpaužas jaunu materiālu un izteiksmes līdzekļu izmantošanā. Iespējamais izstādes formāts ir atvērts. Pieteikt darbus var jebkurš mākslinieks, savukārt galīgo izvēli par dalību izstādē nosaka starptautiska žūrija.

 

Izstādē piedalīties viesmākslinieku statusā tiks uzaicināti visu piecu iepriekšējo triennāļu laureāti, kā arī vairāki Latvijas mākslinieki ar savu radošo devumu. Konkursā, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, tiks aicināti piedalīties dažādu valstu mākslinieki – t.sk. no Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, pārējām ES valstīm, Krievijas, Āzijas (Japānas, Korejas, Ķīnas u.c.), ASV, Latīņamerikas utt. Priekšroka tiks dota inovācijām, tēmas atbilstībai, profesionalitātei u.c. kritērijiem, kas tiks noteikti triennāles nolikumā.

 

 

PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS 

Izstādes norises vieta: LNMM galvenā ēka / LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS

Izstādes norises laiks: 26.10.2018.–24.02.2019.

Projekta vadītāja: Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja

 

Portrets izsenis ir viens no interesantākajiem žanriem, kas visos laikos neapšaubāmi piesaistījis mākslinieku un skatītāju uzmanību. Portrets var būt gan sava laikmeta liecība, gan noteiktu sabiedrības slāņu vai konkrētu personību atainojums. Izstāde iecerēta kā turpinājums tai pētnieciskajai līnijai, ko jau iepriekš ar lielu bijību pret žanru un tā iepriekšējo gadsimtu vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.

 

Vienlaikus 20. gadsimta vizuālās portretiskās liecības, atgādinot sarežģītā gadu simteņa vēsturiskos, politiskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus, runās par sabiedrības indivīda un personības šķautnēm arī kā par estētiskās kategorijas izpausmēm.

 

Izstāde sniegs pārskatu par žanra klasifikāciju un attīstību, kompozicionālajiem nosacījumiem un stilistiskajām variācijām, atainos 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir mums pietuvināta laikā.

 

Portrets var būt kā dokumentāla liecība par Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmēm, valstiskuma tapšanu. Iecerēts, ka izstādes spektrs ietvers plašu amplitūdu no cilvēka–indivīda tēlojuma līdz plašākam vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai radošai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātās dzīves intimitātei.

 

Izstāde tiks parādīti izcili darbi no LNMM krājuma, kā arī apzinātas privātkolekcijas – glezniecībā, grafikā, tēlniecībā un fotogrāfijā, iekļaujot audiovizuālās mediju mākslas darbus kā izstādes dizaina un scenogrāfijas elementus. Pārstāvēto autoru loks parādīs latviešu mākslinieku devumu, kuri pievērsušies portreta glezniecībai – nosacīti tās ir trīs mākslinieku paaudzes (Janis Rozentāls, Johans Valters, Jēkabs Kazāks, Jāzeps Grosvalds, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka un daudzi citi).

 

Vienlaikus izstāde izvirzīs jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli vai arī paust savu kritisko attieksmi pret tēlu, līdz ar to žanrs sevī ietver daudz vairāk par fotogrāfisku dokumentu vai psiholoģisko vēstījumu. 20. gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan laikmetīgā procesa strukturētas kontradikcijas.

 

Izstāde parādīs 20. gadsimtu kā aizejošo simtgadi, vienlaikus kā laiku, kurā tapa un veidojās, tika zaudēta un vēlreiz atjaunota Latvijas valsts, tā raksturos laikmeta fenomenu, kurā personības, neskatoties uz šķēršļiem un kolīzijām, spējušas ieguldīt savu pieredzi kā spēcīgu intelektuāli radošu potenciālu.

 

 

LV DIZAINA STĀSTS – 100

Izstādes norises vieta: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

Izstādes norises laiks: 2018. gada novembris – decembris

Projekta vadītāja: Inese Baranovska, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

 

Projekta mērķis ir raksturot Latvijas materiālās kultūras izcilākās parādības dekoratīvajā mākslā un dizainā, kas tapušas laika posmā no 1918. līdz 2018. gadam, akcentējot kultūras mantojuma pēctecības nozīmi un jaunradi. Simts gadu perioda nogrieznī tiek atlasīti mākslas un dizaina paraugi, kas izturējuši laika pārbaudi un uzskatāmi par mūsu kultūras zīmēm un Latvijas kultūras kanona vērtībām. Radot izstādi, tiek veidots stāsts par to, kā tautas mākslas mantojums pārtop profesionālās mākslas un dizaina objektos, spilgti atklājot latviešu nacionālās identitātes noturību, kas sakņojas Latvijas dabā, etnogrāfiskajā mantojumā, folkloras tradīcijās un amatu prasmēs, ziemeļnieciskajā lakonismā un materiālu estētikā.

 

Jau 20. gadsimta sākumā latviešu meistari sasniedz atzīstamus un pasaulē augsti novērtētus rezultātus dizaina jomā, kas redzams gan trauku un tekstiliju izveidē, gan tobrīd daudziem māksliniekiem aktuālajā idejā par vienota interjera ansambļa izstrādi. Piemēram, Ansis Cīrulis, Jūlijs Madernieks, darbnīca “Baltars”, 1930. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (“Zelta ābele”), “Minox”, “VEF. Spīdola”, Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 1960. gados, Rīgas plakāta skola un citas Latvijas kultūras kanona vērtības dizainā un arhitektūrā.

 

Šodienas dizainera darbs nav iedomājams bez pagātnes mantojuma izpētes, tas sniedz kā zināšanu bāzi, tā kalpo kā iedvesmas avots. Līdztekus aprobētām mākslas un dizaina vērtībām tiks izstādīti jaunākie Latvijas dizaineru sasniegumi, veidojot harmonisku dialogu laikā un telpā: Aldis Circenis (“Rīgas Krēslu fabrika”), Elīna Dobele (“ZoFa”), Laima Kaugure (“Studija Natural”), Artis Nīmanis (“an&angel”), Rolands Pēterkops un Mārīte Mastiņa-Pēterkopa (“Mareunrol’s”), Anna Andersone, Andris Sīlis un Sandijs Ruļuks (“FROONT”) u.c.

 

 

 

#LV100

Saistītie jaunumi
Saistītie pasākumi
news-image
02 Mar 11:00
PRESES KONFERENCE, veltīta LNMM dalībai Latvijas valsts simtgades programmā un izstādei “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”
Ceturtdien, 2017. gada 2. martā, plkst. 11.00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1), kurā tiks prezentēta muzeja Latvijas valsts simtgadei veltīta pasākumu programma un sniegts detalizēts ieskats tās pirmajā projektā – izstādē “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā”. Ekspozīcija būs aplūkojama izstāžu zālē ARSENĀLS no 3. marta līdz 21. maijam. Dalībnieku reģistrācija: plkst. 10.30–11.00
news-image
04 Apr 15:00
PRESES KONFERENCE, veltīta topošajai filmai “Mērijas ceļojums”
Otrdien, 2017. gada 4. aprīlī, plkst. 15.00 Nacionālais Kino centrs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un studija “Vivat!” ielūdz mediju pārstāvjus uz preses konferenci, veltītu topošajai filmai “Mērijas ceļojums”. Norises vieta: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas bibliotēka (2. stāvā, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā). Dalībnieku reģistrācija: plkst. 14.30–15.00
news-image
01 Jun 11:00
PRESES KONFERENCE, veltīta LNMM dalībai izstādē “Simbolisms Baltijas valstu mākslā” Parīzē
Ceturtdien, 2017. gada 1. jūnijā, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ielūdz mediju pārstāvjus uz preses konferenci, veltītu topošajai izstādei “Simbolisms Baltijas valstu mākslā”, ko varēs redzēt 2018. gadā Parīzē. Norises vieta: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas pastāvīgā ekspozīcija (3. stāvā, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā). Dalībnieku reģistrācija: plkst. 10.30–11.00
Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes
Saistītās galerijas