MEKLĒJAM MOZU: Mikelandželo “Mozus” oriģināls

“Mozus” skulptūras autora Mikelandželo vārds pieder pie pašiem zināmākajiem mākslas pasaulē  viņš ir viens no itāļu augstās renesanses mākslas ģēnijiem, tēlnieks, arī Siksta kapellas gleznojumu autors.

 

Mozus tēls ir viena no statujām pāvesta Jūlija II mauzolejam, kuru pāvests 1505. gadā bija iecerējis kā grandiozu objektu Sv. Pētera katedrālē Romā. Tās dekorēšanai bija paredzēts marmorā izkalt vairāk nekā četrdesmit lielizmēra skulptūras. Dažādu apstākļu dēļ Mikelandželo nācās atteikties no ambiciozajiem plāniem un samazināt skulptūru skaitu, turklāt mainījās arī kapenes atrašanās vieta. “Mozus” skulptūru Mikelandželo marmorā sāka kalt 1513. gadā pēc pāvesta Jūlija II nāves. Tēls bija iecerēts kā alegorisks pāvesta Jūlija II atveids, kura pūles, cenšoties panākt Itālijas apvienošanu, tika salīdzinātas ar Vecās derības pravieša Mozus misiju, izvedot ebreju tautu no Ēģiptes gūsta un vadot tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz Apsolīto zemi Kanaānu.

 

Pravietis attēlots, sēžot krēslā vai tronī, zem labās rokas turot divas akmens plāksnes ar desmit baušļiem. Iespējams, ka viņš ir attēlots brīdi pēc likumu saņemšanas no Dieva, kad nonākot no Sīnāja kalna, viņš redz, kā viņa tauta pielūdz viltus elkus. Kreisā kāja aizvirzīta uz aizmuguri, ar labo roku Mozus satvēris savu bārdu, galva pagriezta pa kreisi, skatienā jaušamas sāpes un dusmas, it kā viņš grasītos celties un sasist likumu plāksnes. Uz pravieša galvas, saskaņā ar tradīciju, attēloti divi nelieli radziņi – dievišķā starojuma simbols.

 

Mikelandželo Mozus ģipša kopija 1912. gadā ar kuģi tika atvesta uz Rīgu un bija apskatāma Rīgas pilsētas mākslas muzeja (tag. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) Kolonnu zālē. Mozus bija viena no pēdējām skulptūrām, kuru pasūtīja pirmais Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors Vilhelms Neimanis.