MEKLĒJAM MOZU: Par ko domāja Vilhelms Neimanis, pirmais Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, projektējot muzeja ēku?

Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore, stāsta par Kolonnu jeb Skulptūru zāles pirmsākumiem.

 

Vilhelms Neimanis, projektējot ēku, domāja par to, ka ir nepieciešams iepazīstināt vietējo sabiedrību ar sava veida mākslas vēsturi. Mākslas vēsturi tādā izpratnē, ka viņš uzskatīja, ka ir nepieciešams veidot šīs te kopijas no Senās Grieķijas, Senās Romas, tieši tāpat no Renesanses meistaru tēlniecības darbiem.

 

19.gs. beigās, 20.gs. sākumā viņš veidoja muzeju nevis ar tālāko 20.gs. domāšanu, jo viņš to vienkārši nezināja, bet viņš to veidoja ar 19.gs. domāšanu. Tas ir tas, kas noteica un bija viens no apstākļiem, kas noteica, ka muzejā tieši tēlniecības eksponēšanas vajadzībām, šo kopiju vajadzībām, tika veidota viena no šīm galvenajām muzeja zālēm.

 

Tātad šī zāle tika speciāli veidota kā tēlniecības zāle. Mēs redzam arī šīs te mākslīgā marmora kolonnas, kas šeit ir izveidotas. Un, tātad, šajā zālē brīnišķīgi iekļāvās šie Senās Grieķijas, Senās Romas un arī šie Renesanses paraugu mākslas darbi.

 

Un viņš jau bija sastādījis savu provizorisko sarakstu, kur viņš domāja par to, ko viņš gribētu šeit rādīt un starp tiem bija slavenais Mīrona “Diska metējs”, Polikleita “Dorifors” un arī Mikelandželo “Mozus” par ko mēs šobrīd daudz runājam.