TELPA, TĒRPS UN TĒLS: Māksla un Latvijas valsts 1918-1940
Stāsta mākslas zinātņu doktore Ginta Gerharde-Upeniece
22.11.2018 17:00
2018. gada 22. novembrī plkst. 17.00 aicinām uz tikšanos ar mākslas zinātņu doktori Gintu Gerhardi-Upenieci.

Tikšanās veltīta mākslas zinātņu doktores Gintas Gerhardes-Upenieces nesen izdotajai grāmatai „Māksla un Latvijas valsts. 1918-1940”, par kuru autore raksta šādi:

"Varam atzīt, ka pēdējā laikā Latvijas, Eiropas un pat cilvilizācijas vēsture un tās visdažādākās interpretācijas  nonākusi sabiedrības uzmanības centrā ne tikai kā pētniecības objekts, bet daudz plašāk – teātrī, kino, mūzikā, vizuālajā mākslā. No tālas un tuvākas pagātnes savu vēstījumu pauž reālas personas vai izdomāti tēli, kuri uzrunā mūs emocionāli un iedarbīgi, vēlreiz atgādinot 20. gadsimta smago vēstures nastu.

Daloties pārdomās par darbu pie izdevniecībā „Neputns” izdotās grāmatas „Māksla un Latvijas valsts. 1918-1940”, jāmin izpētes avoti,  vēsture šajā pētījuma arī izmatota kā fons nedaudz šaurākā –mākslas dzīves aspektā.

Profesora Eduarda Kļaviņa piedāvājums veidot pētījumu (un vienlaicīgi arī promocijas darbu) par starpkaru Latvijas kultūrpolitiku reizē bija arī izaicinājums pievērsties socioloģiskajai metodei, kurā būtiska nozīme ir mākslas darbu radīšanas apstākļiem. Lietuviešu mākslas zinātnieces Ģiedres Jankevičūtes (Giedrė Jankevičiūtė) pētījums „Māksla un valsts: mākslas dzīve Lietuvas Republikā 1918–1940” (2003) kalpoja par pamatu versijai par Latviju. Savukārt, kā apgalvo Ģiedre Jankevičūte –  lietuviešu izdevuma uzskatāms paraugs bija   Beļģijā tapušais Virdžīnijas Devijēzas (Virginie Devillez) pētījums „Atgriešanās pie kārtības. Māksla un politika Beļģijā. 1918-1945”.

Veltījums Latvijas Republikas mākslas dzīvei starpkaru periodā (1918-1940) ir strukturēts divās daļās – demokrātijas (1918-1934) un autoritārisma periodā (1934-1940), ar nolūku tajā  nav apieti jutīgie jautājumi – „sarkanā epizode“ 1919. gadā un pretrunīgie Ulmaņlaiki tēlotājmākslas kontekstā (1934-1940).

Latvijas pirmais neatkarības periods mūsdienās asociējas ar kultūras uzplaukumu. Tomēr mākslas dzīves stabilitāte un kultūras uzplaukuma formula nebija abstrakti jēdzieni. Tie nepašaubāmi balstījās mākslinieku radošā talanta izpausmēs, bet vienlaikus paredzēja veiksmīgu un pakāpenisku institucionālo „pamatķieģeļu” būvēšanu, sistēmas radīšanu. 20. gs. 20. gados tika radītas pārvaldes struktūras un institucionālais karkass, iezīmēti un plaši diskutēti darbības pamatvirzieni, kas arī bija starpkaru perioda lielākā kultūrpolitiskā veiksme. Baltijas valstīs pirmais Kultūras fonds, nacionālas nozīmes muzeju izveide, Latvijas Mākslas akadēmijas dibināšana – profesionālās mākslas izglītības nodrošinājums – tā bija mākslas dzīves attīstības pamatbāze. Mākslinieciskā elite diktēja gaumes un profesionalitātes kritērijus, māksla kļuva par sociālu un arī valstski nozīmīgu iniciatīvu. Un diemžēl jāsecina, –   lai vai kā mēs vēlētos apgalvot, ka pastāv Latvijas valsts kontinuitāte  pēc divu okupāciju pārrāvuma, tomēr pamatā tas ir  vēl viens stāts par zudumiem un netagriezeniskiem zudējumiem. Otrajā pasaules karā mēs zaudējām izcīnīto Latvijas valsti, ne pilnībā un tomēr – zaudējām kultūru un inteliģenci. Otrais pasaules karš un padomju okupācijas gadi pārrāva latviešu kā Rietumeiropas daļas mākslas procesu attīstību. Ar padomju zīmogu latviešu kultūras tradīcijas tika apklusinātas un iekļautas citas ideoloģijas gultnē.

 

Pārlūkojot satrpkaru perioda mākslas dzīvi varam secināt, vēlama ir pagātnes vēstījuma laikmetīga un saprotama sasaiste ar šodienu, kas  vedinātu uz pārdomām. Māksla darbs vienlaikus var būt gan vēstures liecība, gan mūsdienīgs vizuāls pardzīvojums un vēstījums par pagātni." 

 

NORISES VIETA:

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Konferenču zāle (3. stāvā)

 

BIĻEŠU CENAS:

pieaugušajiem: 6,00 EUR

studentiem, pensionāriem: 3,00 EUR

Biļetes nopērkamas iepriekšpārdošanā, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kasē. 

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

T: (+371) 67 225209

E: Vita.Ozolina@lnmm.lv

 

SADARBĪBAS PARTNERIS:

ATBALSTA:​

Saistītie pasākumi
Saistītās izglītības programmas