LEKCIJA: Art Deco Lietuvā: Stasis Ušinskis (1905–1974)
Stāsta mākslas vēsturniece Dr. ĢIEDRE JANKEVIČŪTE (Viļņa)
15.11.2019 18:00
Piektdien, 2019. gada 15. novembrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) ar lekciju “Art Deco Lietuvā: Stasis Ušinskis (1905–1974)” viesosies mākslas vēsturniece no Viļņas – Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte.

Lekcija iepazīstinās ar izcilu Lietuvas modernisma pārstāvi – mākslinieku Stasi Ušinski (Stasys Ušinskas, 1905–1974), kurš ar savām novatoriskajām idejām ievērojami modernizēja un attīstīja ne vien lietuviešu tēlotājmākslu, bet arī nacionālo vizuālās kultūras valodu kopumā.

 

Stasis Ušinskis dzimis 1905. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs lietuviešu emigrantu ģimenē. Pēc Lietuvas Republikas proklamēšanas ģimene atgriezās uz dzīvi Lietuvā. 1930. gadā Kauņas Mākslas skolas absolvents Stasis Ušinskis devās studēt Parīzē Académie de l’Art Moderne pie Fernāna Ležē (Fernand Léger, 1881–1955) un Aleksandras Eksteres (Alexandra Exter, 1882–1949). 1930. gadu otrajā pusē viņš jau strādāja starp divām pilsētām – Kauņu un Ņujorku. Autora darbi parāda īstu franču Art Deco, kas būtiski ietekmēja Lietuvas mākslu starpkaru periodā.

 

Meistars veiksmīgi darbojās glezniecībā, grāmatu ilustrācijā, scenogrāfijā un vitrāžu apgleznošanas jomā. Viņš bija viens no Kauņas Leļļu teātra pamatlicējiem un veidoja oriģinālas lelles teātra uzvedumiem. Ušinska darinātās marionetes redzamas mākslinieka paša radītajā pirmajā lietuviešu animācijas filmā “Dream of the Fatty” (1938), kas ir iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

 

Stasis Ušinskis bija galvenais vitrāžu meistars starpkaru Lietuvā, tādēļ viņš dekorējis nozīmīgākās sabiedriskās celtnes Kauņā. Tāpat Ušinskis strādājis par skatuves mākslinieku Kauņas Nacionālajā drāmas teātrī. Dažus gadus viņš ir pavadījis Ņujorkā, kur izveidoja vairākus gleznojumus un uzsāka darbu pie animācijas filmas. Diemžēl radošo procesu pārtrauca Otrais pasaules karš.

 

Līdztekus Art Deco stilistikai Staša Ušinska glezniecībā un animācijā var saskatīt sirreālisma līniju. 20. gadsimta 30. gadu beigās autoru īpaši interesēja Trešā reiha māksla, un viņš aizņēmās pāris tai raksturīgu simbolisko elementu un tipisko neoklasicismu.

 

Ušinskis piederēja kreisi noskaņotai politiskajai sabiedrības daļai un iesaistījās Lietuvas mākslas sovjetizācijā pēc Padomju Savienības okupācijas 1940. gadā. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja Kauņā un atradās nepārtrauktā konfliktā starp sociālistisko reālismu un tā aizstāvjiem. Neskatoties uz visām pretrunām Ušinska dzīvē un radošajā darbībā, viņš ir viena no centrālajām figūrām Lietuvas nacionālajā mākslā.

 

Lekcija, ko 15. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bibliotēkā sniegs Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte (Giedrė Jankevičiūtė, Viļņa) ļaus tuvāk iepazīt un novērtēt Staša Ušinska ieguldījumu Lietuvas mākslas vēsturē.

 

Pasākums notiek izstādes “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” ietvaros.

 

Lekcija norisināsies angļu valodā.

 

PAR LEKCIJU CIKLU

No š. g. 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē ir skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā retrospekcija, kas visaptveroši parāda spilgtas klasiskā modernisma mākslinieces Latvijā Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова) daudzpusīgo radošo mantojumu. Papildinot un paplašinot ekspozīcijas kontekstu, muzejs ir sagatavojis četru lekciju ciklu, kurā speciālisti no Krievijas, Lietuvas un Latvijas sniedz ieskatu modernisma vēsturē, izgaismojot gan dažādas laikmeta parādības, gan atsevišķu ievērojamu personību veikumu.

 

Pirmā tikšanās notika 12. oktobrī, kad A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kurators Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов, Maskava) pētīja personiskas un radošas attiecības Parīzes 1910.–1930. gadu avangarda mākslā.

 

Cikla turpinājumā 1. novembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā viesojās Viļņas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas katedras pasniedzēja Dr. doc. Ramute Rahlevičūte (Ramutė Rachlevičiūtė), kura iepazīstināja ar Pēterburgas amazones starpkaru Lietuvā – mākslinieces un dejotājas Olgas Dubeneckienes-Kalpokienes (Olga Dubeneckienė-Kalpokienė, 1885–1967) personību un dzīvesstāstu.

 

15. novembrī plkst. 18.00 būs iespēja iepazīt Lietuvas Art Deco mākslinieka Stasa Ušinska (Stasys Ušinskas, 1905–1974) daiļradi, par ko plašāk pastāstīs mākslas vēsturniece, Lietuvas kultūras pētniecības institūta profesore Dr. Ģiedre Jankevičūte (Giedrė Jankevičiūtė, Viļņa). Pasākums norisināsies angļu valodā.

 

Savukārt 13. decembrī plkst. 18.00 notiks izstādes kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas (Наталья Евсеева) lekcija “Aleksandras Beļcovas daiļrades saikne ar Parīzes skolas māksliniekiem”. Pasākums būs latviešu valodā.

 

PASĀKUMA KOORDINATORE:

Laura Dravniece, LNMM izglītības programmu kuratore

 

NORISES VIETA:

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / bibliotēka

Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

DALĪBAS MAKSA:

Ieejas biļete izstādē (pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR).

GADA BIĻETES īpašniekiem ieeja ir bez maksas.

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš.

E: ekskursijas@lnmm.lv

T: (+371) 67 324461

 

LNMM publiskie pasākumi tiek filmēti un fotografēti, lai regulāri un mērķtiecīgi informētu sabiedrību par muzeja piedāvājumu, darba rezultātiem un aktualitātēm. Jums ir tiesības iebilst pret savas un sava nepilngadīgā bērna fotogrāfijas izvietošanu ar LNMM saistītos resursos, nosūtot elektronisko vēstuli uz e-pasta adresi: lnmm@lnmm.lv. Lūdzu, norādiet konkrētas fotogrāfijas saiti un/vai atsūtiet ekrānšāviņu, kā arī sniedziet par sevi informāciju, lai mēs Jūs varētu identificēt kā datu subjektu.

Saistītie pasākumi
Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes