Latvijas Nacionālā mākslas muzeja videomākslas kolekcija
Antipubliska videomākslas kolekcijas izstāde – tālu prom no muzeja zālēm
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas turpināt uzrunāt savu cienījamo auditoriju un pielāgo izstāžu formātu COVID-19 krīzes laika apstākļiem. Muzeja mājas lapas www.lnmm.lv apmeklētāji no 2020. gada 6. aprīļa līdz 31. maijam varēs skatīt antipublisku videomākslas kolekcijas izstādi – tālu prom no muzeja zālēm, katrs pats savās mājās, privātajā monitorā.

Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) videomākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievērsies pēdējos piecus gadus. Skatītāju uzmanībai piedāvāta neliela, bet izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā.

 

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā “Altāris” (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā “Valodas stunda” (2015). Vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts “Satiksme”, kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija “Beigas”, kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.

 

Nevienam nav noslēpums, ka izstāžu apmeklētāji video darbus nereti vispār nenoskatās līdz galam, jo laiks taču min uz papēžiem un ekspozīcijas iepazīšanai ieplānotās minūtes negaida. Toties šajā periodā, paliekot mājās, steigas problēmai nevajadzētu būt. Izstādes veidotājiem šķiet, ka tagad ir īstais brīdis ielūkoties darbos, ko varbūt esat palaiduši garām vai vēlaties noskatīties atkārtoti.

 

Video darbus aicinām skatīties pilnā ekrānā.

 

 

SARMĪTE MĀLIŅA, KRISTAPS KALNS

Altāris

2006

00:16:30 min

 

2006. gada Lieldienu procesijās Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā tika iekļauta Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna videoinstalācija “Altāris”. Mākslinieki baznīcā izveidoja altāri, kurā altārgleznas vietā bija video. Tajā redzams no krusta noņemtā Kristus ķermenis, viņa miesas apguldītas, bet viņš nav miris: vienā mirklī šķietami mirušais tomēr augšāmceļas, un kaps paliek tukšs. Mūsu acu priekšā notiek augšāmcelšanās brīnums.

 

 

KĀRLIS VĪTOLS

Beigas

2018

00:10:36 min

 

Animācijas filma “Beigas” ir par vīrieša pusmūža krīzi, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu. Šī ir triloģijas pēdējā daļa. Pirmā filma “Fetišu dārzs” (2006) atklāja mākslas darba tapšanas procesu un identitātes meklējumus, otrā “Aptumsums” (2010) pievērsās sievietes un vīrieša tuvošanās rituālam.

 

 

KATRĪNA NEIBURGA

Mazsālītie garie gurķi

2017

00:11:44 min

Video darbā ir izmantoti Richie Hawtin aka Plastikman skaņdarbu fragmenti.

 

Poētisks un reizē humoristisks videodarbs par mūsdienu cilvēka mēģinājumu saplūst ar dabu. Ģimene – sieviete, vīrietis un bērns – pieredz tādu kā pirmatnējo cilvēku Ādama un Ievas dzīves situāciju. Cīnoties ar mežonīgo dabu, neveikli laužoties caur brikšņiem, ložņājot bebru alās, peldoties purvos un nodarbojoties ar citām dīvainām un it kā iracionālām darbībām, tiek uzdots jautājums par to, kas ir mūsu dabiskais stāvoklis jeb “natural state of being”. 

 

 

IEVA EPNERE

Piramīdas četras versijas

2015

00:19:58 min

 

Videodarbs tapis Špicbergenā, pamestā padomju ogļrūpniecības pilsētā Piramīda, kas patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā un kurā teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies. Postpadomju mantojuma klātesamību šodienā māksliniece fiksējusi fotogrāfijās un audio intervijās ar Piramīdā palikušajiem cilvēkiem. Dokumentālā videodarba “Piramīdas četras versijas” varoņi izstāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu un savā veidā – būt laimīgi.

 

 

ĒRIKS APAĻAIS

Gulbis / Le Cygne

2016

00:01:21 min

 

Ēriks Apaļais savus darbus veido, balstoties uz interesi par lingvistiku. Viņa glezniecībā valoda ienāk kā vizuālas zīmes. Tomēr tās uzgleznojot kādā veidolā, gramatiskajās zīmēs ieraugām vēl kādas citas vizuālas formas, kurām ir pilnīgi citas nozīmes, nekā tās, kas bija ietvertas sākotnējā burtā, vārdā, semantikā.

 

Instalācija tapa kontekstā ar glezniecības izstādi, kurā tika izmantots franču dzejnieka Stefana Malarmē (Stéphane Mallarmé) dzejolis “Le Cygne (“Gulbis”), kur franču valodas rakstības le tika gleznots nosacītā gulbja formā. Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu “le cygne, taču ūdens matērija neļauj to izdarīt skaidri. Šī mazā izstādi papildinošā videoetīde ir trāpīgs komentārs par to, kā mainās mūsu spēja skaidri izteikties apkārtējo ietekmes faktoru un citu mijiedarbojošos spēku apstākļos.

 

 

KRIŠS SALMANIS

Robeža

2015

00:02:32 min, ∞

 

Debesu zilgmi un putnu dziesmas pāršķeļ reaktīvās lidmašīnas dzinēja jaudīgais troksnis, tas izšaujas cauri mierpilnajai ainavai un dārdi attālinās, pamazām debesīs atkal var parādīties kāds putns.

 

 

KRISTAPS EPNERS

Vingrinājumi

2016

00:16:02 min

 

“Vingrinājumi” ir cilvēka – topoša profesionāla vingrotāja – ķermeņa kustību studijas. Vingrošanas zālē starp treneriem un audzēkņiem valda īpaša gaisotne un attiecības, kurās jaušama ne tikai nerakstīta vienošanās un uzvedības kodekss, bet arī kolektīvā ģimenes apziņa, kas mijiedarbojas ar izteikti koncentrējušos indivīdu. Vingrinoties par atskaites punktu pieņemts tikai viens un pilnīgs pareizi izpildītas kustības kanons. Stundām, dienām, mēnešiem un pat gadiem tiek atkārtoti tie paši pamatkustību elementi, neatlaidīgi pūloties sasniegt ideālu.

 

 

MIĶELIS FIŠERS

Valodas stunda

2015

00:03:30 min

 

Pēdējā dekādē Miķelis Fišers pievērsies sazvērestību teorijās figurējošam stāstam par reptiloīdu dinastijām, kas patiesībā esot īstās cilvēces pārvaldītājas. Ļaunā, cietsirdīgā, varas un mantas kārā reptiļu civilizācija valda uz Zemes un nosaka visus materiālos procesus, kas notiek ar cilvēkiem.

 

Video “Valodas stunda” Fišers nolēmis pietuvoties reptiļu valodai: “Reptiļu valoda ir neatminami sena, un tajā ir ļoti daudz vārdu, kuriem nav ekvivalentu cilvēku valodā.” Reptiļiem ir viens vārds “PRAN”, kurš nozīmē pilnīgi visus vārdus cilvēku valodā, izņemot vienu – “līdzcietību”. Apgūstot šo vārdu, ieklausieties intonācijā, kas demonstrēta jautājuma un atbildes dialogā.

 

 

MIĶELIS FIŠERS

Reptiļu dresūra

2015

00:04:19 min

 

Video “Reptiļu dresūra” jāskata kontekstā ar smago situāciju, kādā cilvēce nonākusi reptiloīdu valdības periodā. Cilvēkam jābūt savā gribā tik apņēmīgam un izturīgam, kāds tiecas būt video autors, mākslinieks Miķelis Fišers, kurš gatavs iet pa kvēlojošām oglēm. Šim pārbaudījumam vajadzīgs treniņš un garīga transformācija, kas palīdzēs pārdzīvot neizturamos laikus.

 

 

MAIJA KURŠEVA

Darbnīcā

2016

00:02:55 min

 

Maijas Kurševas animācija tika veidota izstādei “Rūtainā kārtība”, kurā autore reflektē par norisēm savā darba telpā. Kas mākslinieka darbnīcā notiek tad, kad it kā nekas nenotiek? Rodas pārdomas par rosīšanos, aktivitāti, produktivitāti, kā arī statiskumu, vērojumu, ideju plūdumu. Mākslinieces skatiens slīd pāri šķietami vienmuļai, minimālistiskai, no atšķirīgu rūtiņu raksta laukumiem veidotai darbnīcas skata kolāžai, tā pamazām sāk provocēt iztēli un domāšanu, kas galu galā novedīs pie radoša procesa.

 

 

KATRĪNA NEIBURGA

Satiksme

2003

00:18:25 min

 

Feministisks projekts – parādīt sievieti zināmā mērā bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā. Kā cieņpilni pastāvēt provocējošās situācijās? Māksliniece dodas sociālā pētījumā Rīgas ielās un iejūtas jaunajos apstākļos. Antropoloģiskās “arheoloģijas” piedzīvojums sola interesantus cilvēkstāstus, atklāj pasažieru uzvedības modeļus un sieviešu taksometra šoferu dzīvesstāstus, kā arī viņu uzskatus par šo “nesievišķīgo” nodarbi.

 

 

KRISTA DZUDZILO

Skaidrība

2015

00:03:11 min, ∞

 

Kāpņu mazgāšanu, kas jāveic atkal no jauna, kad tik tikko beigusies iepriekšējā, vērojam kā sansāras ratu. Vienkāršās darbības atkārtojums kļūst par metaforu cilvēka dzīvei. Tā ir skaidra apņēmība riņķot nebeidzamā ritenī, lai vienmēr kāds būtu nomazgājis kāpnes, pa kurām staigājam.

 

 

IZSTĀDES KURATORE:

Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja

(20. gs. 2. puse – 21. gs.)

Saistītās preses relīzes