Pasākumi
Jaunumi
Vairāk
news-image
“Neputna” sērijā “Studijas bibliotēka” iznāk Santas Mičules grāmata par Krišu Salmani
“Kriša Salmaņa māksla klusām novēro mūs. Ikdienišķi paradoksi kalpo par eksistenciālu situāciju alegorijām, kas skatītāju gan atsvešina, gan pietuvina budistiski rāmai pasaules pieredzei. Kriša Salmaņa māksla klusām novēro mūsu pašu novērojumus, netirdot ar triviāliem jautājumiem. Tā ir līmlenšu un līmlapiņu dzeja ar matemātiskiem nolūkiem – piemēram, izmērīt bezgalīga tukšuma ietilpību vai procentuāli aprēķināt vienkāršības neizbēgamo klātbūtni dzīves sarežģītībās,” tā grāmatas autore mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule.
news-image
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iepazīstināja ar paveikto, gatavojoties Baltijas simbolisma izstādes norisei Orsē muzejā Parīzē, izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā un Taubes ģimenes dāvinājumu Latvijas simtgadei
Šodien, 2018. gada 1. februārī, preses konferencē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs paziņoja par izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā, kas veiktas saistībā ar Latvijas valsts simtgadei veltīto izstādi Orsē muzejā Parīzē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, un unikālo Taubes ģimenes dāvinājumu Latvijas simtgadei – divām vecmeistara Jaņa Rozentāla gleznām, kuras tagad papildinājušas LNMM krājumu.
news-image
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā īpaši tūristu gidiem izstrādātu lekciju ciklu
Lekciju mērķis ir pilnveidot gidu zināšanas un informētību par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkas vēsturi, rekonstrukciju un muzeja pastāvīgo ekspozīciju
news-image
Piedāvājam noklausīties intervijas ar izstādes “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” radošo komandu
Reinas Sofijas Laikmetīgās mākslas muzeja komanda, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, ko realizē projekta Midstream ietvaros, viesojās izstādē “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze” un ierakstīja vairākas intervijas ar izstādes veidotājiem, māksliniekiem, privāto un publisko arhīvu glabātājiem un pētniekiem - Kasparu Vanagu, Kitiju Vasiļjevu, Andreju Strokinu, Edgaru Zvirgzdiņu, Baibu Krogzemi-Mosgordu un Ievu Astahovsku.
Ielādēt vēl