PRESES PASTAIGA IZSTĀDĒ: TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju
21.11.2018 12:00
Trešdien, 2018. gada 21. novembrī, plkst. 12.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10) aicina mediju pārstāvjus uz preses pastaigu Latvijas valsts simtgadei veltītā izstādē “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, no š. g. 22. novembra līdz 2019. gada 27. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) Lielajā zālē būs skatāma izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju”. Caur materiālās kultūras liecībām tā vēstīs par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni?

 

Džemma Skulme izstādes katalogā atklāj: “Latviskais tapa kā ļoti personiski meklējumi un atradumi. Jā, iespējams, etnogrāfiem un folkloristiem bija, kur piesieties un ko pārmest, bet mākslinieku personības noteica arī modernās mākslas un konstruktīvisma pienesumu latviskajam.”

 

Preses pastaigā piedalās:

  • Inese Baranovska, projekta vadītāja, izstādes kuratore, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja – raksturos projekta nozīmību Latvijas valsts simtgades programmā;
  • Kristīne Budže, izstādes kataloga sastādītāja;
  • Ilze Kalnbērziņa Praz, projekta dizaina koncepta autore.

 

Pasākuma laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus izstādes organizatoriem, individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas, fotografēt un filmēt ekspozīciju.

 

PAR IZSTĀDI

Izstāde caur materiālās kultūras liecībām vēstīs par Latvijas sabiedrību vairākos vēstures posmos. Kā tapa latviskais, kāda loma tajā bija dizainam? Kā dažādos periodos diskutēts par skaisto un laikmetīgo, par dizaina un mākslas robežām? Kā dizains mainās līdz ar labklājības svārstībām? Kādu tendenču ietekmē radušies jauni dizaina virzieni?

 

Dizains tiecas būt laikmetīgs – dizaineru piedāvātās idejas bieži vien nāk kā atbilde kādai funkcionālai problēmai, vajadzībai vai patērnieciskai iekārei. Veiksmīgs dizaina risinājums ir neizbēgami saistīts ar konkrētā brīža tehnoloģijām un estētiskajiem priekšstatiem, tādējādi iemiesojot lietās sabiedrības vērtības un ikdienu. Savulaik tieši laikā bija gan Ansis Cīrulis un Jūlijs Madernieks ar tekstilijām un mēbeļu ansambļiem, gan darbnīca “Baltars”, gan 20. gadsimta 30. gadu izcilākie grāmatu izdevumu paraugi (“Zelta ābele”), “Minox”, “VEF. Spīdola”, Rīgas porcelāna rūpnīcas dizains 60. gados, Rīgas plakāta skola, Zaigas un Māra Gaiļu “Mēbeles jauniem cilvēkiem”.

 

Izstāde “TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju” atskatīsies uz 100 gadiem kopš Latvijas dibināšanas, kad dizains pakāpeniski kļuva par patstāvīgu disciplīnu, atšķeļoties no mākslas, arhitektūras, amatniecības un rūpniecības. Šī ekspozīcija nebūs hronoloģisks stāsts par sasniegumiem simtgades griezumā – epizodes dizaina vēsturē tiks virknētas, meklējot kopīgās tēmas un izejas punktus dažādu paaudžu dizaineru darbībā.

 

Līdz ar dizaina objektiem izstādē iekļauti videomateriāli, fotogrāfijas un citas liecības, kas atklās kontekstus, kuros šie priekšmeti tika radīti un lietoti. Projekts top, izmantojot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Arhitektūras muzeja, Latvijas Kara muzeja, Rīgas Porcelāna muzeja, VEF vēstures muzeja, Rīgas Motormuzeja, Latvijas Nacionālā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un citu atmiņas institūciju krājumus.

 

Izstādi papildinās rakstu krājums ar tādu pašu nosaukumu, kurā apvienoti pētījumi un intervijas ar aculieciniekiem. Grāmata ietver stāstus par nozīmīgām vēstures lappusēm Latvijas dizainā no 30. gadiem līdz mūsdienām – par Jūlija Madernieka mantojumu, Armijas ekonomisko veikalu kā modernāko Baltijā 1930. gados, par Kārļa Irbīša konstruētajām saplākšņa lidmašīnām, rūpnīcas “VEF” grafisko identitāti, Artura Riņķa kinētiskās mākslas objektu “Sakta”. Tāpat izdevumā ir iekļautas sarunas ar Džemmu Skulmi, Beatrisi Kārkliņu, Jāni Borgu, Laimoni Šēnbergu, Zaigu Gaili, Ingūnu Eleri un Jāni Godiņu. Kataloga sastādītājas ir Kristīne Budže un Inese Baranovska, rakstu un interviju autori: Inese Baranovska, Anda Boluža, Kristīne Budže, Ilze Martinsone, Rūta Rinka, Jeļena Solovjova, Iliana Veinberga, Vents Vīnbergs, Zanda Zībiņa.

 

Paralēli izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs gatavo plašu pasākumu programmu – zinātnisko konferenci, radošās darbnīcas, tikšanās, ekskursijas un citas aktivitātes.

Teksts: Inese Baranovska

 

 

IZSTĀDI ORGANIZĒ:

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

 

PROJEKTA VADĪTĀJA un IZSTĀDES KURATORE:

Inese Baranovska, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja

 

RADOŠĀ DARBA GRUPA:

Zane Zajančkauska (apvienība “Kolektīvs”), Kristīne Budže, Irēna Bužinska, Rūta Rinka,

Dace Ļaviņa, Ieva Zvejniece, Austra Stupele, Liene Granovska, Kristīne Šica

 

DIZAINA KONCEPTS:

Ilze Kalnbērziņa Praz, Zigmunds Lapsa

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes