Madernieka stils
Viegli izrunāt vārdu „stils”, bet viņu radīt - mūža darbs /Jūlijs Madernieks/
2020. gadā svinēsim 150 gadu jubileju vienam no latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicējiem Jūlijam Maderniekam. 2020. gada nogalē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir iecerējis veidot Jūlijam Maderniekam veltītu vērienīgu izstādi, atklājot plašo mākslinieka radošo interešu loku.

Šodienas dizaina attīstība aktualizē kompleksu pagātnes mantojuma izpēti un izvērtēšanu. Tieši mūsdienās meistara devums gūst jaunu vērtību. Madernieks ir pavēris ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus, strādājot stājgrafikā, grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī būdams talantīgs pedagogs un mākslas vērtētājs. 

 

Jūlijs Madernieks piederēja latviešu mākslinieku pulciņa „Rūķis” paaudzei, kura latviešu profesionālās mākslas īpatnējo raksturu redzēja veidojamies kopsolī ar Rietumeiropas mākslas modernajām strāvām. Madernieks tiecās rast tādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kas paustu 20. gs. sākumam aktuālo jūgendstila estētiku - domu par mākslas visaptverošu klātbūtni, formas meklējumus dabas studijās un jūgendstila ietvaros plaukstošā nacionāla romantisma centienus meklēt nacionālās savdabības apliecinājumu. Studējot etnogrāfiskos materiālus Rīgas Latviešu biedrības krājumos, Madernieka ornamentālie motīvi ieguva ģeometrisku līniju skaidrību un noteiktību. 

 

Madernieks pievērsās daudzpusīgai darbībai interjera dizaina jomā ― viņš izstrādājis mēbeļu projektus, dažādu dekoratīvo tekstiliju kompozīcijas, tapešu rakstu zīmējumus, metus keramikas izstrādājumiem, metālkalumiem un citām istablietām. Madernieks strādāja, preses, grāmatu un lietišķās grafikas dizainā. Viņš bija viens no pirmajiem latviešu māksliniekiem, kas mērķtiecīgi pievērsās teksta grafiskajam risinājumam. Mākslinieks uzskatāms par konsekventāko ornamenta dizaina un burtu veidolu reformatoru Latvijā. Darbu interjera dizaina jomā Madernieks aktīvi turpināja arī pēc I pasaules kara, jau neatkarīgā Latvijas valstī, kļūdams par vienu no respektablākajiem māksliniekiem lietišķās mākslas jomā. Starpkaru periodā projektējis virkni sabiedrisko interjeru. Nozīmīgākais Madernieka radīto sabiedrisko interjeru paraugs bija Valsts kancelejai (tagad – Ārlietu ministrijas ēka) izstrādātais griestu un sienu dekoratīvās apdares projekts, kas realizēts 1925. un 1926.g. mijā (nav saglabājies).

 

Teksts: Rūta Rinka

 

Projekts tiek īstenots AS LATVIJAS VALSTS MEŽI un AS LATVENERGO atbalstītas VKKF mērķprogrammas "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi" finansējuma atbalstu.