DZEJAS PERFORMANCE: Pārnēsājamās ainavas
image
26.05.2018 15:00
Zviedrijas latviešu dzejnieks Juris Kronbergs un mūziķis Gundars Rullis (Alis P) izstādes „Pārnēsājamās ainavas” ietvaros uzstāsies ar īpašu dzejas un mūzikas performanci.

Pasākumā mīsies Jura Kronberga dzejas lasījumi no dažādiem periodiem un blūza un roka mūziķa Gundara Ruļļa dziesmas. Juris Kronbergs un Gundars Rullis sadarbojušies, 70. gadu vidū, spēlējot psihodēliskā blūzroka grupā "Prusaku ansamblis" un ierakstot dziesmas ar Jura Kronberga vārdiem. Starp tām zināmākās ir "Ņujorka" un "Galapunkts", kas būs dzirdamas arī performancē. Gundars Rullis ir plašāk pazīstams kā muzikālā projekta „Alis P” līderis, savukārt Juris Kronbergs darbojies kā dzejnieks, tulkotājs, kultūras atašejs, kā arī 60-70. gados spēlēja grupās „Dundurs” un „Saules brāļi”. Mūzikas un dzejas lasījuma noslēgumā plānota saruna ar abiem autoriem, lai uzzinātu vairāk par radošajiem un kultūras sakariem starp Zviedriju un Latviju un trimdas jauniešu aktivitātēm 70.-80. gados.

Juris Kronbergs dzimis 1946. gadā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē Stokholmā, kur dzīvo joprojām. Raksta dzeju gan latviešu, gan zviedru valodā. Tulko gan latviešu literatūru zviedriski, gan zviedru literatūru latviešu valodā. Sešdesmito otrajā pusē un septiņdesmito sākumā spēlējis bungas trimdas latviešu grupās "Saules Brāļi" un "Dundurs" (piedalījies pirmo divu skaņuplašu ierakstā) un ierakstījis savus dzejoļus kopā ar grupu "Prusaku ansamblis". Deviņdesmitajos gados strādājis par kultūras atašeju Latvijas vēstniecībā Stokholmā. 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2007. gadā saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu latviešu literatūrā, 2016. gadā apbalvots nominācijā "Dzeja" par krājumu "Uz balkona/Bet ja visu laiku...".

Gundars Rullis ir latviešu roka un blūza mūziķis. Dzimis 1955. gadā Stokholmā. Divpadsmit gadus mācījās spēlēt vijoli, bet padsmitnieka gados sāka spēlēt elektrisko ģitāru. 1974. gadā kopā ar basģitāristu Marku Opeskinu, dzejnieku Juri Kronbergu un bundzinieku Māri Rozenbahu izveidoja psihedēliskā roka un blūzroka grupu Prusaku ansamblis, un ierakstīja albumu „Dvēsele uz grīdas” (1975). 1979. gadā kopā ar Māri Rozenbahu un Pēteri Šmitmani nodibināja new wave un blūza grupu Alis P, kas 1988. gadā mājas studijā ierakstīja albumu "Alis iet pastaigāt". Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas viņš 1990. gadā tika uzaicināts uzstāties koncertā Rīgas Politehniskajā institūtā un ar singlu "Laimīgs" piedalījās 1990. gada "Mikrofona aptaujā". Strādāja Zviedrijā kā apskaņotājs mūzikas klubā, kopš 2007. gada dzīvo arī Rīgā, bijis grupas "Dzelzs vilks" skaņu operators. 2009. gadā Rīgā kopā ar bundzinieku Svanti Draki mājas studijā ierakstīja otro albumu "Uz priekšu", 2012. gadā albumu "Attiecību Putra", bet 2015. gadā albumu "Ciparu pasaule", kas tika izvirzīts Mūzikas ierakstu Gada balvai nominācijā "Roka un metāla mūzikas albums".

 

"Pārnēsājamās ainavas" pievēršas tādiem latviešu diasporas pieturas punktiem kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne, Gotlande un Monreāla, kopīgā tīklā iezīmējot individuālus migrācijas ceļus un veidojot dzīvu izpratni par šā brīža situāciju, kas lielā mērā balstīta vēsturiskās norisēs. No 2017. līdz 2019. gadam LLMC, iesaistot plašu Latvijas un starptautiskās mākslas scēnas institūciju, pētnieku, kuratoru un mākslinieku loku, veido četras satelītizstādes Parīzē, Ņujorkā, Gotlandē un Berlīnē, savukārt visa projekta centrālā izstāde "Pārnēsājamās ainavas" norisinās Rīgā, kas LNMM būs aplūkojama līdz 17. jūnijam.


IZSTĀDES MĀKSLINIEKI:

Valdis Āboliņš, Ieva Balode, Aija Bertrāne, Eugenijus Budris, Daina Dagnija, Raimonds Dunkans, Ieva Epnere, Inga Erdmane, Barbara Gaile, Daiga Grantiņa, Enno Halleks, Miko Hincs & Inga Meldere, Davids Holmerts, Marija Induse-Muceniece, Ingela Johansone, Rolands Kaņeps, Ernests Kļaviņš, Leonards Laganovskis, Markoss Lačenss, Kristina Normane, Maja Tu Perē, Karols Radziševskis, Bita Razavi, Elske Rozenfelde, Andrejs Strokins, Laris Strunke, Niklāvs Strunke, Sergejs Timofejevs (Orbīta) & Ilva Kļaviņa, Viktors Timofejevs, Žanis Valdheims, Sigurds Vīdzirkste, Artūrs Virtmanis, Margo Zālīte, Aleksandrs Zapoļs & Vladimirs Svetlovs (Orbīta)

 

NORISES VIETA:

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Lielā izstāžu zāle (-1. stāvā)

 

DALĪBAS MAKSA:
Ieejas biļete izstādē

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Lūdzam pasākuma dalībniekus ierasties laicīgi, paredzot laiku muzeja ieejas biļešu iegādei un garderobes apmeklējumam.
 

IZSTĀDI ORGANIZĒ:

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju 

IZSTĀDES ATBALSTĪTĀJI:

Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija, Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Kanādas vēstniecība Latvijā, Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā, Zviedrijas vēstniecība Latvijā, Somijas vēstniecība Latvijā, Igaunijas vēstniecība Latvijā, British Council pārstāvniecība Latvijā, Gētes institūts Rīgā, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, “Iaspis” Swedish Arts Grants Committee’s international programme for Visual and Applied ArtistsNordic Culture Point – Nordisk KulturkontaktFrame Contemporary Art Finland, “Pro Helvetia”, Baltic Art Center, “3M™ Scotchlite™ Reflective Material and Brilliant Reflective”, Filips Kļaviņš, “Festivāls Sansusī”, “VKN”, “Valmiermuiža”, Z/S “Smilškalni”, SIA “Dunker

SADARBĪBAS PARTNERI:

Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs, Rakstniecības un mūzikas muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, Mūkusalas mākslas salons, Valsts Nacionālais vēstures muzejs “Dauderi”, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts”, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, BlindArt, Strazdumuižas internātvidusskola, Latvijas Neredzīgo biedrība

Saistītās izstādes