KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Mēbeļu izgatavošana Rīgā un Latvijas pilsētās 19. un 20. gadsimtu mijā
Stāsta vēsturnieks Mag. hist. Māris Stinkulis
10.10.2018 17:30
Stāsta vēsturnieks Mag. hist. Māris Stinkulis

19. gadsimta vidū Latvijas pilsētās amatniecībā vēl arvien noteicošais vārds bija viduslaiku cunftu sistēmai. Privilēģijas iegūt meistara nosaukumu piederēja vācu tautības amatniekiem, kas saistāms ar konkurences novēršanu amatnieku vidū, tā mēģinot ierobežot meistaru skaitu.

 

19. gadsimta pēdējā trešdaļā arī citu tautību pārstāvjiem (to skaitā latviešiem) radās iespēja iegūt meistara nosaukumu un atvērt savas darbnīcas. Galdnieku meistaru grāmatās varam atrast meistaru Mārtiņa Pagasta (kurš 1885. gadā atvēra galdniecības uzņēmumu Rīgā), Jāņa Sarkana, Mārtiņa Ātrā un vēl citu galdniekmeistaru vārdus.

 

Lai apvienotu galdniekus un nodrošinātu tiem darba iespējas, kā arī palīdzētu izgatavoto produkciju realizēt tirgū, 1907. gadā nodibināja Rīgas galdnieku sabiedrību (RGS) ar veikalu Lielā Ķēniņu ielā 9 (tagadējā Riharda Vāgnera iela). Rīgas galdnieku sabiedrība ieguva plašu popularitāti galdnieku aprindās. Līdz Pirmajam pasaules karam, pateicoties augstajam kvalitātes līmenim, RGS veikala atpazīstamība strauji pieauga. Mēbeles pasūtīja arī no Sanktpēterburgas, Varšavas, Tērbatas, Viļņas, Samaras un Kokandas. Gadsimta sākumā mēbeļu ražošanā jau pastāvēja zināma konkurence, tāpēc galdnieki meklēja brīvas nišas specializācijā un tirgus noietā. 1910. gadā tika izveidota 2. Rīgas galdnieku savienība, kas galvenokārt specializējās mākslas stilu mēbeļu izgatavošanā.

 

Līdzās galdnieku darbnīcām, 19. gadsimta beigās Latvijas rūpniecības uzplaukuma laikā, Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un citur dibināja mēbeļu fabrikas, kas piedāvāja plašu produkcijas sortimentu. 1913. gadā ar mēbeļu tirdzniecību nodarbojās 79 veikali, kuros varēja iegādāties komplektus viesistabai, ēdamistabai, guļamistabai, kā arī atsevišķus skapjus, kumodes, galdus, gultas, kušetes, krēslus. Protams, mēbeļu izgatavošana bija pakārtota atbilstošā laikmeta modes prasībām un stilam. Tāpat, piemērojoties arhitektūras virzieniem un tautas nacionālās celtniecības tradīcijām, tika veidotas mēbeļu garnitūras.

 

Līdz ar jūgendstila straujo ieviešanos Rīgas arhitektūrā arī mēbeļu mākslā tā estētika kļuva par modernā interjera etalonu. Vietējo mēbeļu dizainā Art Nouveau izpaudās galvenokārt stateniskā risinājumā. Latvijā izgatavoto jūgendstila mēbeļu pazīmes ir meklējamas to viegli izliektajās, atsevišķu konstruktīvo vai dekoratīvo detaļu formās. Pretēji Rietumeiropas jūgendstila mēbeļu dizaina tradīcijām, kurās dominēja konstruktīvo elementu plastiskums, Latvijas jūgendstila mēbeles savu raksturu ieguva, darinot kokgriezumus, stilizētas ģeometriskas intarsijas, kā arī pielietojot mēbeļu furnitūru ar stilam raksturīgu formu un ornamentiem.

 

 

NORISES VIETA:

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / Skārņu iela 10/20, Rīga

 

BIĻEŠU CENAS:

pieaugušie: 3,00 EUR

skolēni, studenti, pensionāri: 1,50 EUR

 

Lekcijas ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

 

PIETEIKŠANĀS UN PAPILDU INFORMĀCIJA:

T: (+371) 67 830917 

E: Agrita.Pore@lnmm.lv

Saistītie pasākumi
Saistītās izglītības programmas