Filmas “Maestro” demonstrējums un tikšanās ar režisoru PĒTERI KRILOVU
09.06.2017 18:00
Piektdien, 2017. gada 9. jūnijā, plkst. 18.00 projekta “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” ietvaros Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) aicina uz filmas “Maestro” demonstrējumu un tikšanos ar režisoru Pēteri Krilovu.

PASĀKUMS

Mākslinieka Romana Sutas (1896–1944) kolorītā un azartiskā personība uzrunājusi un radoši iedvesmojusi vairākus kultūras cilvēkus – gan laikabiedrus, gan nākamo paaudžu pārstāvjus. Gleznotāja draugs un rakstnieks Anšlavs Eglītis (1906–1993) kā rūpīgs vērotājs savos sacerējumos zīmīgi portretējis Rīgas dendijus un “zelta jaunatni”, radot arī vairākus literāros darbus, kuru pamatā ir Sutas dzīve un temperamentīgais gars. Jau pirmajā stāstu krājumā literāts iekļāvis 1932. gadā tapušu grotesko tēlojumu “Maestro”, kur galvenā varoņa – vienmēr aktīvā un nenogurdināmā avantūristiskā mākslinieka, kura idejas aizrauj arī pārējos domubiedrus, – Samuela Sama prototips bijis Romans Suta. Autors viņa tēlu raksturo ar vārdiem: “vīrs ar stihisku ģēniju un kūsājošu vitālo enerģiju, goijiski pirmatnīga personība”. Šāda personāža līdzība saskatāma arī grāmatā “Pansija pilī” (1962).

 

Pēc Anšlava Eglīša stāsta “Maestro” sižeta režisors un scenārists Pēteris Krilovs uzņēmis īsfilmu, kas skatītājus iepazīstina ar mākslas pasauli Rīgā 20. gadsimta 30. gados. Rīgas Kinostudijas kinolente “Maestro” (1990) ir asprātīga spēlfilma ar enerģisko un spilgto komiķa talantu Eduardu Pāvulu galvenajā lomā. Citās lomās aizņemti Ligita Viduleja, Juris Gornavs, Leonīds Grabovskis, Baiba Nollendorfa. Filmas garums 56 minūtes.

 

Stāsta notikumi risinās 30. gadu Latvijā, un tie vēroti biklā jaunekļa Vilibalda Vērdiņa (Juris Gornavs) acīm. Varonis sevi vērtē kā neievērojamu maza auguma personu, kam nepadodas ne rakstniecība, ne vijoles spēle, toties ļoti interesē glezniecība. Meklējot sev dzīvesvietu, Vilibalds nejauši nokļūst pie slavena mākslinieka Sama (Eduards Pāvuls) un iepazīstas ar citiem dzīvokļa iemītniekiem – Sama ekscentrisko sievu (Ligita Viduleja) un saimnieka nerimtīgās enerģijas nomocīto mākslinieka palīgu Ferdinandu Šņoriņu (Leonīds Grabovskis). Cerēto mākslas studiju vietā Vilibalds pieredz avantūristiskas dzīves paraugstundas.

 

Kino seansā aicināts piedalīties arī režisors Pēteris Krilovs, kurš skatītājus iepazīstinās ar filmas tapšanas aizkulisēm un radīšanas procesu. Pasākuma viesis, vienlaicīgi esot arī filmas scenārija autors, izklāstīs savus apsvērumus tematikas izvēlē un literārā darba adaptācijas problemātikā.

 

PAR AUTORU

Kino un teātra režisors, skatuves mākslas pedagogs Pēteris Krilovs dzimis 1949. gadā Rīgā. 1975. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta režijas fakultāti Maskavā. 1976. gadā sācis režisora karjeru Rīgas Kinostudijā, kur darbojās līdz 1990. gadam. Debitējis ar 1977. gada filmu “Un rasas lāses rītausmā”. Uzņēmis 16 aktieru un dokumentālo filmu (tostarp “Ledlauzis Krišjānis Valdemārs” (2012), “Klucis. Nepareizais latvietis” (2008), “Leģenda par Jāni Tīdemani” (1997)), kā arī vairākus kinožurnālus. Iestudējis izrādes Daugavpils, Liepājas un Valmieras Drāmas teātrī, Latvijas Nacionālajā un Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Nacionālajā operā.

 

Bijis aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā (1986–1988), Latvijas Mūzikas akadēmijā (1988–1993), Daugavpils teātra aktieru kursiem. Aktiermeistarības un teātra režijas pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā (1993–1997), kopš 1993. gada pasniedz Latvijas Kultūras akadēmijā. 2014. gadā profesors Pēteris Krilovs ievēlēts par Latvijas Kultūras akadēmijas prorektoru.

 

Vairākus gadus bijis Valsts kultūrkapitāla fonda Filmu nozares eksperts un Nacionālā Kino centra Spēlfilmu nozares eksperts. 1995. gadā Daugavpils teātrī iedibinājis Starptautisko Jaunā teātra festivālu “Homo Novus”. Viens no Latvijas Jaunā teātra institūta dibinātājiem.

 

1992. gadā saņēmis Latvijas Teātra darbinieku savienības balvu par darbu teātra pedagoģijā. 1994. gadā ieguvis Lielā Kristapa balvu par dokumentālo filmu “Starp debesīm un zemi. Augšdaugava”.

 

NORISES VIETA:

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

DALĪBAS MAKSA:
ieejas biļete izstādē

Pirms pasākuma muzejs piedāvā iespēju apskatīt izstādi “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Vietu skaits ierobežots

T: (+371) 67 324461

E: ekskursijas@lnmm.lv

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes