SARUNAS MUZEJĀ: Rasa & Raitis Šmiti un Valdis Celms
image
29.07.2021 18:00
Ceturtdien, 2021. gada 29. jūlijā plkst. 18.00 aicinām tiešsaistē pievienoties uz "Sarunu muzejā" ar māksliniekiem Rasu & Raiti Šmitiem un Valdi Celmu - septītās Purvīša balvas kandidātiem.
Sarunu vadīs LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, Purvīša balvas eksperte un izstādes koordinatore Astrīda Rogule, kura skatītājus iepazīstinās ar māksliniekiem un sarunā atklās vairāk par viņu radošo darbību, sasniegumiem un darbiem, kas atzīti par nozīmīgiem notikumiem Latvijas vizuālajā mākslā.
 
 

RASA un RAITIS ŠMITI balvai nominēti par darbu “Atmosfēriskais mežs” (2020) mākslas un mediju centra “ZKM” Karlsrūē (Vācija) organizētajā virtuālajā izstādē “Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas” (22.05.2020.–28.02.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Rasas Šmites un Raita Šmita mākslas darbs “Atmosfēriskais mežs”, kurš tika eksponēts Bruno Latūra un Pītera Veibela kurētāja izstādē “Kritiskās zonas – Zemes politikas observatorijas”, reprezentē jau nākamo mākslas spirāles vijumu tehnoloģiskajā neospirituālismā, iezīmējot vismaz trīs vērā ņemamas kvalitātes. Pirmkārt, tas ir mākslinieciskais pētījums. Respektīvi, mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi ir izmantoti nevis jebkāda veida refleksijai, bet jaunu zināšanu radīšanai. Tā objekts ir Šveices Alpu skujkoku meži, kuri šobrīd cieš no sausuma, un tajos radītā “dzīvā observatorija”. Otrkārt, pateicoties virtuālajam tehnoloģijām, tas ir reizē globāls un reizē lokāls, tas vienlaikus pievēršas pētnieciskai un politiskai ekoloģijai, tas liek mums pārvērtēt attieksmi pret mūsu planētu un piedalās diskusijā par zemes (Gajas) dekolonizāciju. Treškārt, tas gluži vienkārši ir labākais zināmais virtuālo tehnoloģiju radītais mūsdienu ainavas mākslas piemērs. Tas ir estētiski bagātinošs. Tas ir meditatīvs. Tas ļauj atgūt zaudēto harmoniju un līdzsvaru. Tas nes mieru,” ekspertu izvēli pamato Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Dr. art. Andris Teikmanis.

 

VALDIS CELMS balvai nominēts par kinētiskajām skulptūrām “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādē “Viss reizē zied” (20.08.–13.09.2020.).

Nominācijas pamatojums: “RIBOCA2 ietvaros realizētie Latvijas kinētiskās mākslas pioniera, mākslinieka Valda Celma darbi saviļņo ar savu laikmetīgumu un estētiski augstvērtīgajiem tehniskajiem risinājumiem. Divi konstruktīvisma garā veidotie objekti ideju un skiču formātā gulējuši kopš 70. gadiem un materializējušies tikai tagad.

 

Kinētiskās lielformāta skulptūras “Dzīvības ritmi” un “Pozitrons” caur mehanizēto kustību rezonē ar dzīves un cilvēka mainīgajiem stāvokļiem un pasaules uzbūves principiem, tai pašā laikā norādot uz Celma vizionāro pieeju mākslas (tolaik dizaina) objektu radīšanai jau 50 gadus tālā pagātnē. Caur šīm ornamentālajām konstrukcijām viņš savieno sīkāko elementārdaļiņu un kosmosa plašumus, ļaujot skatītājam emocionālā un pavisam fiziskā veidā sevi sajust kā daļu no lielāka veseluma,” stāsta kuratore Elīna Sproģe.

 

“Kad jau šķiet, ka dialogs starp postindustriālo vidi un postlaikmetīgo mākslu ir ieguvis pašpietiekamu rituālu aprises. Kad liekas, ka visi argumenti un retoriskie paņēmieni jau ir pielietoti. Kad visas manifestācijas ir apliecinātas. Kad jau šķiet, ka nekas vairs neizraus skatītāju no vieglā transa stāvokļa, tad kā mākslas bezgalīgo svētceļojumu mērķis – Dzīvības ritmi.

 

Valda Celma darbs koncentrēja visa pēdējā pusgadsimta Latvijas, latviešu mākslas un nācijas garīgo ceļojumu. Lokalitātes un globālisma konteksts; kinētiskās un amatu mākslas (dizaina, mākslinieciskās konstruēšanas, rūpnieciskās mākslas, tehniskās estētikas) estētiskās mijiedarbības; neosakralitātes un neospiritualitātes izaicinājums industriālās sabiedrības pēdējiem bruņiniekiem un postkosmiskā metafizika – tas viss piepeši koncentrējās vienā vienīgā mākslas darbā. Vienā darbā, kurš izteica visu, ko tajā brīdī gribējās ieraudzīt. Viss ir pateikts. Dzīvības ritmi,” piebilst Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

 

PROJEKTU ATBALSTA:
SIA “Alfor”
Saistītās izstādes