STARPTAUTISKA ZINĀTNISKĀ KONFERENCE: Magdalēna Abakanoviča. Māksla un dzīve
09.04.2019 11:00
Ievadot izstādi “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība”, kas būs skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, otrdien, 2019. gada 9. aprīlī, plkst. 11.00–14.30 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Rīgā, Doma laukumā 6) norisināsies starptautiska zinātniskā konference “Magdalēna Abakanoviča. Māksla un dzīve” ar Polijas un Latvijas speciālistu līdzdalību.

Magdalēna Abakanoviča (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) ir viena no pasaulē vispazīstamākajām Polijas māksliniecēm. Izcilā meistare vienlīdz aktīvi strādāja tekstila, tēlniecības, glezniecības un zīmējuma jomā, tomēr nozīmīgākās reformas 20. gadsimta 60. gadu sākumā viņa īstenoja tekstilmākslā, apzināti atbrīvojot to no lietišķi dekoratīvajām funkcijām. Autores telpiskās kompozīcijas – abakani – pilnīgi mainīja priekšstatu par tekstila plastiskajām iespējām un izmantojamo materiālu loku, kas kopumā atstāja milzīgu iespaidu uz nozares tālāko attīstību. Būtisku ieguldījumu Magdalēna Abakanoviča devusi arī tēlniecībā. Viņa bija viena no pirmajām, kas sāka darināt abstrahētu cilvēku un dzīvnieku atveidus no mīkstiem, ar sveķiem piesūcinātiem materiāliem, īpašu uzmanību veltot mākslas darba un vides attiecībām.

 

Izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM; Skārņu ielā 10) no š. g. 11. aprīļa līdz 30. jūnijam būs reprezentēti 15 Magdalēnas Abakanovičas objekti – lielformāta telpiskās tekstilijas un skulptūru grupas – no vairākiem Polijas muzejiem un mākslinieces darbnīcas, kas lieliski raksturo Abakanovičas stilu, vērienu un novatorisko metodi.

 

Māksliniece nesen aizgāja mūžībā, un viņas radošā mantojuma popularizācijai un izpētei ir veltīta gan šī izstāde, gan zinātniskā konference ar Polijas un Latvijas speciālistu līdzdalību. Konferenci organizē LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Polijas Tēlniecības centrs Oroņsko, Ādama Mickēviča institūts Varšavā.

 

Konferences darba valodas: angļu un latviešu, bez tulkojuma.

 

 

KONFERENCES  PROGRAMMA:

10.30–11.00 

Dalībnieku reģistrācija

 

11.00–11.10

Konferences atklāšana

 

11.10–11.30

Magdalēnas Abakanovičas Visumā

Eulālija Domanovska (Eulalia Domanowska), kuratore, Polijas Tēlniecības centra Oroņsko direktore / Polija

 

Magdalēnas Abakanovičas māksla saistīta ar tekstilijām. Tieši pateicoties tām viņa sāka iegūt atpazīstamību pēc 1962. gada dalības Starptautiskajā tekstila biennālē Lozannā un zelta medaļas iegūšanas 1965. gada Sanpaulu biennālē. Eksperimenti ar dažādām šķiedrām, sizalu, virvēm, spalvām, ādu, struktūru, krāsu un telpu noveda pie abakaniem – mīkstiem veidojumiem pa vidu starp tekstilu un tēlniecību.

 

Tomēr savā vairāk nekā sešdesmit gadus ilgajā karjerā Magdalēna Abakanoviča saskārās ar dažādām mākslas jomām, pārkāpjot to robežas un kombinējot vairākus medijus. Līdzās tekstilam un abakaniem viņa radīja zīmējumus, skulptūras, telpiskas instalācijas, vides darbus, arhitektūras projektus, tēlniecību publiskajā telpā, kas glabājas dažādās kolekcijās Eiropā, ASV, Āzijā un Austrālijā, kā arī rakstīja tekstus par mākslu. Referāts apskatīs mākslinieces projektus publiskajā telpā.

 

Eulālija Domanovska (Eulalia Domanowska) ir Polijas Tēlniecības centra Oroņsko direktore. Pasniedzēja, mākslas vēstures profesore Varšavas Informācijas tehnoloģiju augstskolas Grafikas nodaļā, Varšavas Universitātes Mākslas vēstures fakultātē, muzeoloģijas, etnoloģijas, zviedru mākslas, mākslas un dzimtes kursos. Darbojas arī kā kuratore un mākslas kritiķe. Īpaši interesējas par mākslu publiskajā telpā un land art.

 

Bijusi kuratore ap 70 izstādēm Polijā un citās Eiropas valstīs, tostarp Laikmetīgās mākslas centrā Ujazdovskas pils Varšavā, galerijā “Salon Akademii” Varšavā, izstāžu sērijai Bergenā (Norvēģijā), Sanktpēterburgā (galerijā “Puškinskaja”, Krievijā), “Röda Sten” Gēteborgā (Zviedrijā), M. Čurļoņa mākslas muzejā Kauņā (Lietuvā), “RLBQ” galerijā un Mākslas akadēmijā Marseļā (Francijā), Polijas Tēlniecības centrā Oroņsko, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā. Bijusi kuratore Tonija Krega (Tony Cragg) un Henrija Mūra (Henry Moore) izstādēm Polijas Tēlniecības centrā Oroņsko un Polijas laikmetīgās monumentālās tēlniecības izstādei “5 Ton of Sculpture” Millenaris parkā Budapeštā.

 

11.30–11.50

Magdalēnas Abakanovičas leģenda. Latvijā, Polijā un Eiropā (Lozannas biennāles)

Inese Baranovska, mākslas zinātniece, kuratore, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja / Latvija

Piezīme: referātu nolasīs mākslas zinātniece, izstāžu kuratore Astrīda Rogule, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja

 

Magdalēnas Abakanovičas vārds Latvijā pazīstams jau kopš leģendārās Polijas tekstilmākslas izstādes Rīgā 1969. gada ziemā Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā (tagad Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA). Latvijas Mākslas akadēmijā Tekstilmākslas nodaļa tika dibināta 1961. gadā, bet jau 1969. gadā (arī Valsts Aizrobežu mākslas muzejā) notika Pirmā Republikas mākslas audumu izstāde. Poļu mākslinieku sasniegumi tekstilmākslas nozarē nenoliedzami iedvesmoja kā mūsu pasniedzējus, tā studentus. Daudzi apbrīnoja tieši Magdalēnu Abakanoviču, kura uzdrošinājusies atbrīvot tekstilmākslu no tradicionālās sienas plaknes, piešķirot trešās dimensijas spēku.

 

20. gadsimta 70. gados arī Latvijā tekstilmāksla sevi pieteica ar jauniem izteiksmes līdzekļu, materiālu un formas meklējumiem, aizvien vairāk attālinoties no oficiāli diktētajām sociālistiskā reālisma dogmām. Tomēr neviens no Latvijas autoriem nav attīstījis savu radošo potenciālu tik radikāli kā Magdalēna Abakanoviča, noārdot robežas starp tekstilmākslu un tēlniecību un veidojot personīgas mākslas valodas universu.

 

Inese Baranovska ir mākslas zinātniece, izstāžu kuratore. Publicējusi grāmatas un rakstus par mākslu, lasījusi lekcijas un piedalījusies konferencēs Eiropā, Krievijā un ASV. 2008. gadā apbalvota ar Francijas Republikas Mākslu un literatūras ordeņa kavaliera pakāpi. 2010. gadā izveidojusi un lasa lekciju kursu Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā “Māksla publiskajā telpā 20. gs. beigās un 21. gs.”. Kopš 2011. gada LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja. Kopā ar dizaineru Artūru Analtu Latvijas ekspozīcijas “Matter to Matter” Londonas Dizaina biennālē 2018 kuratore un projekta vadītāja (medaļa par labāko dizainu).

 

11.50–12.10

Magdalēnas Abakanovičas metamorfisms

Marta Kovalevska (Marta Kowalewska), mākslas zinātniece, kritiķe, kuratore, Lodzas Centrālā tekstila muzeja galvenā kuratore / Polija

 

Ar Magdalēnas Abakanovičas daiļradi saistīts zināms paradokss. Viņa ir starptautiski pazīstama māksliniece, kuras skulptūras tiek augstu vērtētas, tomēr tieši abakani bauda īpašu atzinību. Abakanu apbrīnojamās formas ir lielākais panākums viņas izšķirīgajā, sākotnējā daiļrades periodā, kurš ilga divdesmit gadus un ietvēra vairākus nozīmīgus, mākslu revolucionarizējošus sasniegumus.

 

Radošo meklējumu laiks nesa ne tikai brīnišķīgus mākslas darbus, bet arī atradumus, kas vitāli ietekmēja izmaiņas 20. gadsimta otrās puses pasaules mākslā. Paradokss ir faktā, ka šis revolucionārais periods ir vismazāk pētīts. Abakani radās no pārdomām un darba ar tekstila mediju, ar kuru Magdalēna Abakanoviča eksperimentēja savas darbības pirmajos gados. Viņa revolucionarizēja disciplīnas valodu, kā rezultātā tekstilmāksla tika atzīta par autonomu nozari, tādējādi piesaistot lielu skaitu mākslinieku.

 

Lai saprastu Abakanovičas radošo vīziju uzdrīkstēšanos un revolucionāro raksturu, ir vērts apskatīt veselu virkni apstākļu – gan privāto, gan vēsturisko –, kuros tās tapa. Abakanovičas vīzijas veidojās no dzīves pieredzes un kristalizējās pateicoties tām idejām, ar kurām viņa sastapās, studējot Varšavas Mākslas akadēmijā. Tieši akadēmija bija vieta, kur grupa profesoru izveidoja pamatus, uz kuriem viņa varēja attīstīt savas idejas un mākslinieciskos eksperimentus. Referāts pievērsīsies gan ideoloģiskajiem pamatiem, kurus Magdalēna Abakanoviča ieguva studiju laikā, gan arī veselai virknei sasniegumu un eksperimentu, kas nedaudzu gadu laikā tik būtiski izmainīja tekstilmākslas tēlu un izpratni visā pasaulē.

 

Abakanovičai masveidā sekoja viņas iedrošināti mākslinieki. Pateicoties meistares drosmīgajai darbībai, tekstilmākslā viņi ieraudzīja inovatīvu, plašu radošās izteiksmes lauku.

 

Marta Kovalevska (Marta Kowalewska) ir mākslas zinātniece, kritiķe, izstāžu kuratore, Lodzas Centrālā tekstila muzeja (CMTŁ) galvenā kuratore. Bijusi kuratore tādām izstādēm kā “Metamorphism”, “Rebellion of the Matter”, “Christian Dior and the Icons of Parisian Fashion from the Collection of Adam Leja” (CMTŁ). Neskaitāmu publikāciju autore: vairāk nekā 70 raksti, kritiski teksti un intervijas (tostarp ar Vojcehu Fangoru, Romanu Opalku) profesionālajā presē un izstāžu katalogos. Līdzautore grāmatai “From Tapestry to Fiber Art. The Lausanne Biennials 1962–1995” (Fondation Toms Pauli, Skira Editions, 2017). Starptautisku tekstilmākslas izstāžu žūriju dalībniece, tostarp 3. Starptautiskajā mākslas festivālā “Structures of Connections. Mākslas tekstiliju transformācijas” (Krakova, 2009) un 8. Laikmetīgās tekstilmākslas biennālē “The Sustainable City” (Madride, 2019).

 

12.10–12.30

Es neesmu audēja

Anda Rotenberga (Anda Rottenberg), mākslas vēsturniece un kritiķe, izstāžu kuratore / Polija

 

Magdalēna Abakanoviča ieguva starptautisku atpazīstamību pateicoties abakaniem – milzīgām no krāsaina sizala austām formām, kuras atgādina sievietes vulvu. Veidotas dažādās variācijās, tās bija nepastarpināta mākslinieces seksuālās identitātes “parāde” un vienlaikus sievišķīguma manifests, un tika uztvertas kā patiesi feministiski darbi, kas atsakās no sava laika mākslas valodas eifēmismu liekulības.

 

Tomēr ar laiku abakanu radīšanai izmantotais “aušanas” materiāls un “sievišķīgā” tehnika sāka autori aizvien vairāk kaitināt. Magdalēna Abakanoviča pievērsās figurālai tēlniecībai, un viņas radītajām figūrām nebija acīmredzamu dzimuma pazīmju. Tādējādi meistare “izlauzās” no sievišķās identitātes un atbrīvojās no savas specialitātes – aušanas, ar ko viņa nevēlējās tikt saistīta.

 

Vēlāk Abakanoviča atgriezās pie gandrīz abstraktām, mīkstām, bioloģiskām formām, radot “kūniņu” sēriju ar nosaukumu “Embrioloģija”. Viņa nekomentēja ne abakanus, ne “kūniņas” saistībā ar personīgo traģēdiju, sargājot savu tēlu kā māksliniece, kura atrodas pāri individuālajām pieredzēm.

 

Dziļāka Magdalēnas Abakanovičas darbu analīze kļuva iespējama tikai pēc viņas nāves. Šī lekcija ir mēģinājums rekonstruēt saikni starp mākslinieces biogrāfiju un izvēlētiem paraugiem no viņas bagātās daiļrades.

 

Anda Rotenberga (Anda Rottenberg) ir izstāžu kuratore, mākslas zinātniece un kritiķe, kuratorzinātnes pasniedzēja. Kopš 1980. gada bijusi daudzu starptautisku izstāžu kuratore un līdzkuratore. Bijusi kuratore (1993–1995) un komisāre Polijas paviljonam Venēcijas biennālē (1993–2001) un Sanpaulu biennālē (1997–2007). Autore neskaitāmiem tekstiem par mākslu, kas tulkoti vairumā Eiropas, kā arī japāņu un korejiešu valodās. Nesen publicētās grāmatas: “Art in Poland 1945–2005” (2005), “Draught – Texts on Polish Art of the 80s” (2009), biogrāfiskā grāmata “Here You Are” (2009), “Never Mind. Talks With Anda Rottenberg” (intervētāja Dorota Jarecka, 2014), “Laszlo Feher” (Budapešta, 2016), “Stanisław Fijałkowski” (Berlīne, 2016), “Miroslaw Balka” (Hangar Bicocca, Milāna, 2017), “Berlin Depression” (2018). Darbojas arī kā neatkarīgā mākslas tekstu autore un kuratore.

 

12.30–13.00

Kafijas pauze

 

13.00–13.20

Magdalēnas Abakanovičas darbu organiskās formas

Milada Šliziņska (Milada Ślizińska), mākslas zinātniece, kritiķe, kuratore / Polija

 

Šis referāts ir mēģinājums parādīt Magdalēnas Abakanovičas pašas teikto par organisko savos darbos. Tajā tiks pieminēti mākslinieces komentāri, kuri sniegti zinātniskajos kongresos, fiksēti viņas “Monologā” grāmatā “Fate and Art” un atstāti piezīmēs, kas izdotas grāmatā “Magdalena Abakanowicz. Cistern”.

 

Šķiedra kā mūsu planētas organiskās pasaules pamatelements, “Virve”, kā muskulis, sasalis organisms. Objekti, kas austi no šķiedrām, piemēram, koks, cilvēka roka, putna spārns. “Muguras” – cilvēki, cilvēciskais stāvoklis vispār, “Embrioloģija”, “Pūļi” – odi vai cilvēki. “Katarse” – cilvēki-koki, cilvēki-sarkofāgi. “Negeva” – aizvēsturiskās jūras gravējumi akmens virsmā. Koki – nocirsti ceļmalās. “Kara spēles” – milzīgi ķermeņi, muskuļoti, ievainoti ar amputētiem locekļiem. “Par ko tie kļūs, ja bruņošu viņu orgānus ar tēraudu?”

 

“Koku arhitektūra” Ladefānsas rajonam Parīzē. “…gar asi, abās pusēs piedāvāju uzbūvēt apmēram 60 koku ēkas. Katra ir apmēram 80 metrus augsta, ar diametru 30 līdz 50 metri. Šīs ēkas, katrai no kurām vidēji ir 25 stāvi, ir neģeometriskas… Šādu ēku grupas, noklātas ar zaļumiem, radīs tīra, ar skābekli bagāta gaisa mikroklimatu.”

 

“Gan zinātnē, gan mākslā radošā procesa sākumā atrodas kaut kas neizskaidrojams, noslēpums. Un noteiktām lietām jāpaliek kā noslēpumam arī mākslā.”

 

Milada Šliziņska (Milada Ślizińska) ir mākslas zinātniece, kritiķe, kuratore. Laikmetīgās mākslas centra Ujazdovskas pilī galvenā starptautisko izstāžu kuratore (Varšava, 1990–2011). Bijusi kuratore Sindijas Šermanes, Gerharda Rihtera, Karas Vokeres, Džozefa Košuta, Iļjas Kabakova, Magdalēnas Abakanovičas, Džeimsa Tarela, Nenas Goldinas, Marinas Abramovičas, Pipiloti Ristas, Kristiana Boltaņska, Aizeka Džuljena un citu mākslinieku izstādēm. Kopš 2011. gada lektore Varšavas Mākslas akadēmijas Jauno mediju fakultātē un Varšavas Mūzikas universitātē. Lasījusi lekcijas par laikmetīgo mākslu Rodailendas Dizaina augstskolā Providensā, Prata institūtā Ņujorkā, Jaunajā sociālās pētniecības augstskolā Ņujorkā, Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Karaliskajā mākslas koledžā Londonā, Barda koledžā, Anandeilā pie Hudzonas.

 

13.20–13.50

Mitoloģiskā atmiņa. Magdalēna Abakanoviča un viņas laikabiedres

Irēna Bužinska, mākslas zinātniece, kuratore, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore / Latvija

 

Magdalēnas Abakanovičas māksla sniedz iespēju analizēt meistares ilgstošo radošo darbību dažādos aspektos, izceļot viņas reformatorisko ieguldījumu gan moderna tekstila attīstībā, gan tēlniecības jēdziena laikmetīgā paplašināšanā.

 

Bērnībā gūtie dabas iespaidi un poļu kultūras tradīciju ietekme jūtama Magdalēnas Abakanovičas daiļrades sākumposmā, īpaši tekstilmākslā. Tomēr, līdzīgi kā daudzām viņas laikabiedrēm-tekstilmāksliniecēm, tikpat rosinoši un būtiski bija ceļojumi uz dažādām pasaules valstīm, kur tika iepazīts vietējo iedzīvotāju apkārtējās realitātes uztveres modelis, rituāli, parašas, cilvēka un vides attiecības, mākslas darbu radīšanā pielietojamie materiāli.

 

Referātā tiks sniegta informācija par vairākiem Magdalēnas Abakanovičas braucieniem, kā arī iezīmētas mākslinieces daiļrades pētniecības tālākas perspektīvas t.s. “primitīvisma” ietekmju aspektā.

 

Irēna Bužinska ir mākslas zinātniece, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Pēta Latvijas dizaina vēstures, 20. gadsimta agrīnā modernisma un krievu avangarda atsevišķas parādības. Izdevniecība “Ashgate Publishing” (ASV) 2015. gadā publicējusi viņas grāmatu “Vladimir Markov and Russian Primitivism: A Charter for the Avant-Garde” (sadarbībā ar Z. S. Stroteri (Z. S. Strother) un Džeremiju Hovardu (Jeremy Howard)).

 

13.50–14.10 

Tekstilmāksla Rīgas un Latvijas sabiedriskajos interjeros – 20. gadsimta 70. gadu fenomens

Rūta Rinka, mākslas zinātniece, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja / Latvija

 

20. gadsimta 70. gadi arhitektūras jomā Latvijas PSR iezīmējās ar pastiprinātu sabiedrisko telpu interjeru projektēšanu, kuru nereti veica arhitekti un interjeristi sadarbībā ar dažādu jomu lietišķās mākslas speciālistiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta tekstila pielietojumam telpu organizācijā.

 

Estētiski kvalitatīvas arhitektoniskās vides radīšanā aktīvi iesaistījās Latvijas Mākslas akadēmijā 1961. gadā izveidotās Tekstilmākslas un interjera un iekārtu nodaļas studenti. Turklāt tekstilmākslā 60. gadu beigās aizsākās intensīvs jaunu radošo meklējumu process. Autori eksperimentēja ar tekstiliju materiālu, tehnikām un telpiskumu. Viņus pastiprināti nodarbināja gobelēna un telpas sintēzes problēmas, kas izpaudās kā vēlme darināt aprisēs brīvas tekstiliju kompozīcijas, pievērsties reljefu un apjomīgu tekstilobjektu veidošanai. Savukārt, sekojot šīs nozares attīstības gaitai, arī arhitekti un interjeristi novērtēja jaunās iespējamās tekstila un interjera mijiedarbības formas.

 

Referātā tiks sniegts ieskats Rīgas un Latvijas sabiedriskajos interjeros, kuros atradās Latvijas tekstilmākslinieku radītie darbi, ko var uzskatīt par 20. gadsimta 70. gadu lietišķi dekoratīvās mākslas fenomenu.

 

Rūta Rinka ir mākslas zinātniece, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Rūtas Rinkas uzmanības lokā ir Latvijas māksla starpkaru periodā, tekstilmākslas attīstības tendences 20. gadsimtā. Grāmatu “Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas meistardarbnīca 1924–1944” (2004) un “Ansis Cīrulis. Saules pagalmos” (2008) autore un sastādītāja. Izstādes “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība” (2016) kuratore. Pašreiz gatavo mākslinieka Jūlija Madernieka daiļradei veltītu izstādi (2020).

 

14.10–14.30

Debates, konferences darba noslēgums

 

 

NORISES VIETA:

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Konferenču zāle (3. stāvā)

Doma laukums 6, Rīga

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Ieeja bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

 

 

ORGANIZATORI:

 

Izstādes “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība” Rīgā goda patrons ir Polijas Republikas premjerministra vietnieks, Kultūras un valsts mantojuma ministrs.

Projektu līdzorganizē Ādama Mickēviča institūts kā daļu no starptautiskās kultūras programmas “POLSKA 100”, kas veltīta Polijas neatkarības atgūšanas simtgadei.

Projektu finansē Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrija daudzgadu programmas “NIEPODLEGŁA 2017–2022” ietvaros.

 

 

SADARBĪBAS PARTNERI:

 

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Irēna Bužinska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore

T: (+371) 65 802006, E: Irena.Buzinska@lnmm.lv

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes