... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...
No 2019. gada 30. novembra līdz 2020. gada 26. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma izstāde “... un plūsma... Jānis Murovskis... sietspiede...”.

Jāņa Murovska meditatīvā pasaules vērojuma sākumu izstādē iezīmē maza fotogrāfija: Latvijas–Krievijas miera sarunu delegācijas sagaidīšana Zilupes stacijā 1920. gadā, kad no Maskavas Latvijas delegācijas sastāvā atgriezās Jānis Jējers, Jāņa vectēvs, kas tika piekomandēts kā sevišķo uzdevumu virsnieks.

 

“Vectēvs-es-es-vectēvs,” saka mākslinieks. Ūdeņi plūst un mainās. Plūduma plašumam organiski atbilstoša sietspiedes tehnika. Tā pakļaujas autora gribai, pielāgojas audekla vai papīra virsmai un pati piedāvā nejaušības kā impulsu nākamajam gājienam. Tajā izpaužas tecējumu lineārā ekspresija, kontrastainu vai tuvu stāvošu krāslaukumu noskaņas. Ja vēlas, sietspiedē var iegūt arī reljefu triepienu, faktūru, kas modelē formu un pauž individuālo žestu. Pat neizdošanās noved pie kāda jauna sākuma. Sietspiedē slēpjas virzītājspēks un distance, iespēja ilgstoši skatīties un vērtēt no malas, nesteigties, jo katrs krāsu slānis žūst lēni. Lēni, lēni dieviņš brauca.

 

Jāņa Murovska darbus var piepulcināt fenomenoloģiskajai pieejai. Fenomenologi uzskata, ka apziņa ir tāds pats fenomens, kuru nav iespējams vērot no malas, jo vērojums pats par sevi ir apziņas stāvoklis. Mijiedarbībā ar sietspiedi izceļas autora sapņu ezeri. Tie piezemējas, kad tos nosauc īstajos vārdos. Vārdos, kuru saturs līdzinās mūzikai, zvaigznēm vai dzīves zibšņiem mūžības riņķojumā.

 

“Mana brīvība ir mana darīšana,” saka mākslinieks, kas savus darbus paraksta īsi MURIS.

 

PAR MĀKSLINIEKU

Jānis Murovskis (1961) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas metālapstrādes nodaļu (1980) un Latvijas Mākslas akdēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). Sāka piedalīties izstādēs 1986. gadā ar ofortiem no sērijas “Zivju dzīve”. Saņemot profesora Aleksandra Dembo uzaicinājumu, uzsācis darba gaitas Latvijas Mākslas akadēmijā 1989. gadā. Viņš ir Vizuālās komunikācijas nodaļas vadītājs no 1999. gada, profesors no 2009. gada.

 

Meklējot jaunas izteiksmes formas, 2009. gadā Jānis Murovskis atradis savu sietspiedes tehnoloģijas variāciju – zūdošo formu. Tajā tapušos darbus bija iespējams redzēt personālizstādēs Rīgā – galerijā “Daugava” (2009, 2011, 2014, 2017), Taipejā – National Dr. Sun Yet-sen Memorial Hall (2015), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jūrmalas pilsētas muzejā (2016), Kuldīgas mākslinieku rezidencē (2018) un Vidzemes koncertzāles “Cēsis” galerijā “Insignia” (2019).

Teksts: Anita Vanaga

 

IZSTĀDES KOORDINATORE:

Laura Dravniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības programmu kuratore

Saistītie pasākumi
Saistītās izglītības programmas
Saistītās preses relīzes