Latviešu mākslinieki Penzas Mākslas skolā
No 2019. gada 20. augusta līdz 30. novembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde “Latviešu mākslinieki Penzas Mākslas skolā”.

Ievadot stāstu par Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) dzīvi un daiļradi, kas tiks izvērsts apjomīgajā mākslinieces darbu retrospekcijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē šī gada rudenī, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs maina pastāvīgo ekspozīciju un piedāvā jaunu izstādi. Tā iepazīstinās ar Penzas Mākslas skolu Krievijā, kas bija būtiska daudziem jaunajiem latviešu māksliniekiem, kuri turp aizbrauca mācīties Pirmā pasaules kara laikā. No 1912. līdz 1917. gadam šeit mācījās arī Aleksandra Beļcova.

 

Kara apstākļu iespaidā 1915. gadā Rīgas pilsētas mākslas skolu slēdza. Tās evakuācija nebija iespējama, bet toreizējais skolas direktors Vilhelms Purvītis (1872–1945) panāca, ka daži no audzēkņiem varēja turpināt mācības Krievijas impērijas mākslas skolās. Vairāki no viņiem izvēlējās Penzas Mākslas skolu, kas tika uzskatīta par vienu no labākajām Krievijā un atradās 625 kilometru attālumā no Maskavas.

 

Lai gan latviešu jauniešu studijas šajā iestādē notika relatīvi īsu laiku – no 1915. līdz 1917. gadam (daži no Penzas devās prom jau 1916. gadā), Latvijas mākslas vēsturei šis periods ir īpaši svarīgs, jo tajā mācījās jauno mākslinieku paaudze – vēlākie Latvijas modernisma meistari.

 

Jau pirms kara, 1911. gadā, uz Penzu devās mācīties Kārlis Baltgailis (1893–1979), kuram šo skolu ieteica viņa brālēns Jānis Baltgailis. Jēkabs Kazaks (1895–1920) Penzā ieradās 1915. gada 14. augustā pēc cita Penzas audzēkņa – Augusta Dīriķa (1894–1941) – ielūguma. Drīz Kazakam pievienojās Romans Suta (1896–1944), kurš uz Penzu aicināja Rīgas pilsētas mākslas skolas vecāko kursu studentus – Aleksandru Drēviņu (1889–1938), Kārli Johansonu (1890–1929), Valdemāru Toni (1892–1958) un Konrādu Ubānu (1893–1981). No Pēterburgas Penzā vispirms ieradās Tone, bet decembrī no Rīgas – Ubāns ar Johansonu. Tāpat uz Penzu devās mākslinieki Roberts Sniķeris (1898–1920), Kārlis Siliņš (1895–1955), kā arī mūsdienās maz zināmie Roberts Mačernieks (1898–1920) un Augusts Ivans (1895–?). Ar latviešu māksliniekiem sadraudzējās krievu māksliniece Aleksandra Beļcova, kura Penzā studēja no 1912. gada un vēlāk atbrauca dzīvot un strādāt uz Latviju, kļūstot par nozīmīgu Latvijas modernisma pārstāvi.

 

Esot Penzā, jaunie mākslinieki saprata, ka dzīvošanas apstākļi šajā pilsētā būs skarbi – nācās mitināties aukstās istabās (vienmēr enerģiskais Suta esot bijis vienīgais, kurš nekad nesūdzējās par aukstumu), ēst trūcīgu pārtiku un -30 grādu temperatūrā staigāt sezonai nepiemērotā apģērbā. Tomēr degsme mācīties, kā arī vietējo latviešu mākslinieku komūnas esamība praktiskās neērtības mazināja.

 

Pavasaros skolā notika audzēkņu darbu izstādes. Latviešu atšķirīgais gleznieciskais izteiksmes veids guva lielu atzinību – viņu kompozīcijām tika atvēlēta vesela siena. Penziešiem latviešu mākslinieku darbi šķita novatoriski, moderni un drosmīgi.

 

1916. gada pavasarī Konrādam Ubānam, Kārlim Johansonam un Valdemāram Tonem karaklausības dēļ Penzu nācās atstāt. 1917. gadā aizbrauca arī pārējie: Romans Suta un Aleksandra Beļcova devās uz Pēterburgu, no kuras vēlāk Romans Suta ar Jēkabu Kazaku atgriezušies Latvijā, lai brīvprātīgi pieteiktos strēlnieku pulkos.

 

Kara laikā pārdzīvotās grūtības un dzīvošana komūnā ārpus Latvijas māksliniekiem deva vienotības apziņu. Kopīgie meklējumi jaunas izteiksmes valodas izveidošanā noformēja arī tālākās “Ekspresionistu” grupas kodolu (vēlāko Rīgas mākslinieku grupu), kurā iekļāvās gan Romans Suta un Aleksandra Beļcova, gan Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone un citi modernisti.

 

Papildus mākslas darbiem izstādē tiks sniegts ieskats par pašu Penzas Mākslas skolu – pasniedzējiem un mācību struktūru. Tāpat būs iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku atmiņām, vēstuļu fragmentiem un zīmējumiem no pavadītā laika Penzā.

 

Izstādē izmantoti mākslas darbi un materiāli no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja, Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Valsts arhīva krājuma, kā arī privātkolekcijas.

 

Izstādi papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļauj “Sarunas muzejā” ar izstādes kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.

 

 

IZSTĀDES ORGANIZATORI:

 

SADARBĪBAS PARTNERI:

 

IZSTĀDES KURATORES:

Mag. art. Elvija Pohomova, LNMM / R. Sutas un A. Beļcovas muzeja speciāliste

Dr. art. Nataļja Jevsejeva, LNMM R. Sutas un A. Beļcovas muzeja vadītāja

Saistītie pasākumi
Saistītās izstādes
Saistītās izglītības programmas
Saistītās preses relīzes