Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma
No 2018. gada 30. janvāra līdz 25. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Kupola zālē (5. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) būs skatāma izstāde “Vija Celmiņa. Vienpadsmit darbi un filma”.

2018. gadā ASV mākslas pasaule atzīmē Vijas Celmiņas astoņdesmito dzimšanas dienu ar vairākām vērienīgām izstādēm. Vienlaicīgi ar Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) notiekošo izstādi meistares darbi tiks eksponēti Losandželosā Metjū Marksa galerijā (27.01.–31.03.2018.). 2018. gada decembrī durvis vērs līdz šim apjomīgākā autores daiļrades izstāde Sanfrancisko Laikmetīgās mākslas muzejā, bet 2019. gadā tā ceļos uz Metropolitēna mākslas muzeju Ņujorkā.

 

Latvijā Vijas Celmiņas lielā retrospekcija notika viņas 75 gadskārtas zīmē 2014. gadā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA. Šogad, mākslinieces jubilejas gadā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas iepazīstināt apmeklētājus ar visiem muzeja krājumā esošajiem Vijas Celmiņas darbiem, ikvienu izceļot kā unikālu dārgumu. Kopumā tās ir vienpadsmit grafikas lapas, no kurām pirmo muzejs ieguva 1998. gadā, bet pārējās – sākot no 2012. gada, kad izveidojās patiesi auglīga un savstarpēji ieinteresēta sadarbība ar mākslinieci. Visus šos darbus vienkopus muzejs nekad vēl nav izstādījis. Piecas kompozīcijas autore uzdāvinājusi LNMM, to skaitā ir arī divi 2017. gadā iegūtie viņas nosacīti “jaunā perioda” darbi – mecotintas un sausās adatas tehnikā darinātas lapas, kas fiksē okeāna virsmu.

 

Tas, ka Celmiņas izmantotie “sižeti” mūža garumā ir vieni un tie paši, uzdod jautājumu par šādas izvēles konceptuālismu. Ūdens okeānā, zvaigznes debesīs, smiltis tuksnesī, akmeņi virs zemes – šie matērijas elementi ir pārāk neaptverami, lai tos ievietotu vienas kompozīcijas rāmjos. Tāpēc māksliniece lieto all over paņēmienu, noklājot papīra virsmu viscaur ar attēlu, taču “pilnā bilde” turpinās arī aiz mākslas darba – tā jāaptver ar “trešo aci” vai “sesto prātu”.

 

LNMM kolekcijas grafikās attēlotā okeāna ūdens virsma, zvaigžņota debess, zirnekļu tīkls, pasaules karte, markas ar Saturnu var tikt uzlūkoti kā ļoti garlaicīgi motīvi, kuros nekas nenotiek. Taču sāls slēpjas atšķirību meklēšanā, nianšu pamanīšanā, skatītāja uzmanības trenēšanā, vērīgumā. Vijas Celmiņas darbu pētīšana ir kā meditācijas uzdevuma veikšana.

 

LNMM Lielajā zālē izstādē “TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze līdz 4. februārim aplūkojams Celmiņas darbs “Tāfeles #15” (2017). Tas parāda mākslinieces pēdējo piecpadsmit gadu metodi – atrasto lietu (found objects) atdarināšanu. Tāfelīšu darbus autore veido kā komplektus, līdzās eksponējot atrastas agrākos laikos izmantotās tāfelītes un jaunās, pašas izgatavotās, kurās precīzi atkārtoti visi vecinājuma efekti – skrāpējumi, netīrumi, švīkas. Tieši šis princips izmantots LNMM krājuma darbā “Amerika” (2009/2010), kas veidots pēc antikvariātā iegādātas 19. gadsimta beļģu kartes. Aiz katra meistari savaldzinājušā 19.–20. gadsimta artefakta ir kāda pirmsinterneta laikmeta vēstures lappuse un pamazām izzūdošais, pamatīgais amatnieka roku darbs.

 

Latvijā dzimušajai amerikāņu māksliniecei Vijai Celmiņai ir fascinējoša karjera. Vija Celmiņa dzimusi Rīgā 1938. gada 25. oktobrī. 1944. gadā sešu gadu vecumā kopā ar ģimeni pameta dzimto Rīgu un devās bēgļu gaitās. 1948. gadā ieceļoja ASV, 1949. gadā apmetās Indianapolisā. Kad 1962. gadā Vija Celmiņa uzsāka mācības Kalifornijas Universitātē (Tēlotājas mākslas maģistra grāds, 1965), viņa pārcēlās uz Losandželosu, kur dzīvoja un strādāja līdz 1981. gadam. Tad devās uz Ņujorku un pārliecinoši nostiprināja savu nozīmi Rietumu mākslas pasaulē. Vijas Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās mūsdienu mākslas kolekcijās pasaulē – Mūsdienu mākslas muzejā, Vitnijas mākslas muzejā, Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā, Pompidū mākslas centrā Parīzē, Nacionālajā Teita galerijā Londonā u.c.

 

Izstādes laikā tiks demonstrēta Jura Podnieka studijas veidotā dokumentālā filma “Vija Celmiņš. Teritorija” (režisors Olafs Okonovs).

 

 

IZSTĀDES KURATORE:

Dr. art. Elita Ansone, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja 

(20. gs. 2. puse – 21. gs.)

 
Saistītie pasākumi
Saistītās preses relīzes