Krievu mākslas zelta klasika. 19. gadsimts.
No 2017. gada 5. augusta līdz 29. oktobrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma izstāde “Krievu mākslas zelta klasika. 19. gadsimts” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Ekspozīcija turpina 2012. gadā iesākto krievu mākslas izstāžu ciklu. Katra izstāde ir veltīta noteiktam periodam ar mērķi vispusīgi parādīt apjomīgo krievu mākslas kolekciju, kas glabājas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM). Šoreiz uzmanības fokusā ir 19. gadsimts.

 

Koncepcija balstās uz vēlmi iepazīstināt skatītājus ar tā laika ievērojamo meistaru labākajiem darbiem, mākslas virzienu attīstību un tematisko daudzveidību 100 gadu garumā. Kopumā izstādei atlasīti 150 eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, ko papildina dekoratīvā māksla – porcelāna, stikla, lakas un sudraba izstrādājumi. Izstādes kodolu veido gleznas, kuras agrāk gadu desmitiem bija aplūkojamas LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā. Blakus izciliem meistardarbiem Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Lielajā zālē būs iespēja pētīt arī līdz šīm neredzētus 19. gadsimta grafikas, tēlniecības un glezniecības paraugus.

 

Ņemot vērā muzeja kolekcijas saturu, galvenie stilistiskie akcenti likti uz 19. gadsimta pirmās puses romantisma tendencēm un reālisma izpausmi gadsimta otrajā pusē. Izstādes struktūras pamatā ir hronoloģiskais princips un dalījums divās daļās – “Zem romantisma zīmes” un “Reālisma laikmets”. Romantisma uzplaukums Krievijā saistāms ar Oresta Kiprenska (Орест Кипренский), Karla Brilova (Карл Брюллов), Silvestra Ščedrina (Сильвестр Щедрин), Aleksandra Orlovska (Александр Орловский) un Ivana Aivazovska (Иван Айвазовский) radošo darbību. Reālisma līniju visspilgtāk atspoguļo sadaļa, kas veltīta 19. gadsimta 2. puses sadzīves žanra glezniecībai. Šeit centrālo vietu ieņem Ceļojošo mākslas izstāžu biedrības pārstāvju Ivana Kramskoja (Иван Крамской), Vladimira Makovska (Владимир Маковский) un Vasilija Surikova (Василий Суриков) daiļrade.

 

Savukārt reālisma idejiskā pretinieka – akadēmisma – tradīcijas pārliecinoši raksturo Pēterburgas Mākslas akadēmijas absolventu lielformāta diplomdarbi, piemēram, Aleksandra Popova (Александр Попов) “Kristus un grēciniece” (1879), Georga Urlauba (Георг Урлауб, Johann-Georg-Christian Urlaub) “Jaira meitas augšāmcelšana” (1871).

 

Priekšstatu par nacionālo ainavu izstādē palīdz radīt Alekseja Savrasova (Алексей Саврасов), Iļjas Ostrouhova (Илья Остроухов), Īzaka Levitāna (Исаак Левитан), Ivana Šiškina (Иван Шишкин) un citu autoru dabasskati. Portretu galerijā reprezentēti Vasilija Perova (Василий Перов), Iļjas Repina (Илья Репин), Pavela Svedomska (Павел Сведомский), Heinriha Semiradska (Генрих Семирадский) audekli.

 

19. gadsimta mākslas kopainu bagātina grafikas meistaru Vilhelma Georga Timma (Василий Фёдорович / Георг Вильгельм Тимм, Georg Wilhelm Timm), Nikolaja Utkina (Николай Уткин), Pjotra Sokolova (Пётр Соколов) gravīras, litogrāfijas un zīmējumi, kā arī tēlnieku Pjotra Klota (Пётр Клодт), Marka Antokoļska (Марк Антокольский), Fjodora Tolstoja (Фёдор Толстой) skulptūras un bareljefi. Ekspozīciju papildina slavenu Krievijas porcelāna, stikla un lakas fabriku izstrādājumi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

 

 

IZSTĀDES KURATORE:

Ksenija Rudzīte, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Ārzemju glezniecības kolekcijas glabātāja

 

IZSTĀDES DIZAINS:

Anatolijs Šandurovs

 

DARBA GRUPA:

Baiba Uburģe, Valentīna Opolā, Alma Ziemele, Kristīne Milere, Laura Okdaldere

 

RESTAURATORI:

Nataļja Kurganova, Una Kastanovska, Dita Murziņa, Inta Tiltiņa, Anita Skadmane,

Guna Kreislere, Kaspars Burvis, Liene Visendorfa

 

 

#RigasBirza #KrievuZeltaKlasika

Saistītie pasākumi
Saistītās izglītības programmas
Saistītās preses relīzes